14. A. 508. H. Skujiņa Andrs Ziemelis, Smiltenē.

Kad kādam braucējam vai gājējam gadījies ap pusnakti caur Trikātas Klidžu birzi braukt vai iet, tad tiem nereti vien gadījies redzēt lielu vīru, melnās drēbēs, kas stāvējis netālu no ceļa. Stāvētājs ne ar vienu nerunājis, nedz arī kādam aizticis vai kādu baidījis. Reiz Trikātas draudzes mācītājam gadījies jāt no krustabām caur Klidžu birzi. Bijis ap pusnakti. Stāvētājs stāvējis ceļa malā. Mācītājs apturējis zirgu un prasījis stāvētājam, kas viņš ir un kādēļ te stāv. Stāvētājs atbildējis mācītājam, ka viņš esot pirmais cilvēks, kas ar viņu runājoties. Reiz viņš bijis bagāts vīrs. Reiz rudenī viņš gulējis Klidžu krogā, uz tirgu braukdams. Kad no kroga izgājis, bijusi nakts un Klidžu birzī tam uzbrukuši laupītāji, nokāvuši viņu un aprakuši zem egles. - Stāvētājs rādījis mācītājam egli. Viņam esot nauda pie labā gurna, veseli četri simti rubļu, to laupītāji neesot atraduši. Lai mācītājs rokot pie egles, tur esot viņa kauli, un lai tos aprokot kristīgā vietā. Lai no viņa naudas divi simti rubļu atdodot nabagiem un par otriem divi simtiem rubļu, lai izrīkojot bēres. Kad stāvētājs mācītājam tā izstāstījis, tad tas atkal pazudis. Otrā dienā rakuši phie egles un tur tiešām atraduši cilvēka kaulus un naudu. Atrastos kaulus aprakuši Trikātas kapsētā. No tā laika stāvētāju birzī neviens vairs neredzējis.