16. A. 5178. A. Gari-Juone no 65 g. vecas S. Zaščerinskas, Domopolē. Latvju Kultūras kr.

Vīnai muosai bruols aizīt soldotūs, jei aizīt sīna pļautu uz pūra plovom un itī nūgubei bārnu. Atguojis nu soldotu, bruals aizīt pļautu sīna uz tom pat pūra pļovom. Paplaun, paplaun, pīkūst, sakur guni, aizdadz peipi un syldās pi gunskura. Redz jis, ka par pūru aizīt uz jū smuks jaunskungs skaistūs zuobokūs, daīt pi guns un grib jimt guni, a jis soka: "Naaizkar guns! Tu tok esi muns onkals, par kū ta tu man guns žalloj ? Pārnvosor tova muosa mani nūžņaudzja itimā pūrā, īsim es tev paruodīšu tū vītu", soka jis. Puiss cēlēs un obēji aizguoja. Jaunskungs davedis jū pi kryuts, pajtēmja jūstiņu, kas beja uz kryuts, un soka: "Redzi itū jūstiņu, ar tū tova muosa mani nūžņaudzja. "Kuo tu gribi, lai es tev īdūmu?" "Īdūd man naudas maisu un ols kubulu," pasacīja onkuls un aizguoja pi gunskura. Pec šaltiņas jaunskungs atnesja jam naudas maisu un ols kubulu. Nyu onkuls syldās pi guns un .dzer olu. Atīt muosa, atnas bruoļam ēst, redz naudas maisu un ols kubulu, nūsabreinuojusi vaicoj: "Kas tev, bruol, īdevja tū naudas maisu un ols kubulu?" "Tovs dāls", atsoka bruols, tys dāls, kuŗu tu pārnvosor nūgubēji. Jis beja atguojis pi manis un vysu pastuostija, paruodīja tū jūstiņu, ar kuru tu jū nužņaudzi", stuostīja bruols un aizvedja muosu paruodīt tū vītu, kuŗā jei nūgubēja bārnu. Kad pīguoja pi kryuts, jam kuras beja apkosts bārns, tod otkon pasaruodīja smuks jaunskungs un pasacīja: "Leidz tovai nuovei, muot, es staiguošu viers zemes, bet pēc nuoves tu staiguosi munā vītā!" Muosa cīši rauduoja un nūžāluoja par sovim nadorbim, bet beja par vālu un osoras naleidzēja. Nūgubeitū cylvāku dvēseles staigoj viers zemes un bīdej cylvākus.