Pelnrušķīte.
21. A. 510 A. 403 A. 59. V. Podis Latgalē.
Reiz dzeivuoja vīna buorinīte, jei aizguoja uz mežu ūgu lasītu un īguoja rogonu ustobā. Rogonas nalaida buorinītes vaļā un baruoja jū cepešam. Buorinīte reiz nūzoga nu rogonas treis uobeļu sēkliņes un paša izbāga pa lūgu uz muojom. Muojuos buorinītei beja pamuote rogona ar trejom meitom. Buorinīte īstatēja sēkliņes un tur izauga treis kuplas uobelnīcas, un uobeļim beja vīna puse sudobra, ūtra zalta.
Buorinīte reiz daguoja pi uobeļom un prasēja, lai viņai byutu lobas drēbes. Tod viņai uobeļa īdeve taidas drēbes un kūrpes, ka nivīnai kēneņa meitai taidu nabeja. Aizguoja jei uz baznīcu un tur jū īraudzēja kēneņa dāls, jo viņa beja jūti smuka. Kēneņa dālam vina ūti patyka, un viņš gribēja jū nūkert, pajēme un pīlēje sveku uz baznīcas slīkšņa. Kai nyu buorinīte guoja puori, nūmuka jai vīna voska kūrpe, bet poša jei aizbāga.
Tod kēneņa dāls braukuoja pa vysu valsti mērēdams, kurai meitiņai byus loba tei kūrpīte. Ībrauzcja jis ari pi rogonu. Rogona tyuleņ izstatīja sovas meitas, lai mērej, bet rogonom nivīnai nabeja kūrpe pa kuojai. Buorinīte beja rogona palykuse zam siles. Gail's suoka dzīduot: "Buorinīte zam siles, budrinīte zam siles!"
Tod kēneņa dāls lyka atvest ari buorinīti, pīmērēja un kūrpe jai beja taišņi pa kuojai. Kēneņa dāls pajēme skalstū buorinīti par sīvu un dzeivuoja ar jū laimīgi sovā pilī.
Pēc vīna gada kēneņa sīvai pīdzima bārns. Aizguoja jei reiz uz pierti mozguotūs. Atguoja rogona, aizguoja ari uz pierti uo lyudze sadarēt mīru ar kēneņa sīvu, lai jei nūskūpsta rogonu. Kēneņa sīva beja ļūti loba un ari nūskūpstēja rogonu. Rogona jū apbūre un viņa pazataisēja par raudivi un mauduojās azarā. Rogona pazataisīja par kēneņa sīvu un nyu dzeivuoja pi kēneņa.
Tikai bārns beja namīrīgs un vysod rauduoja, jo jam nabeja vairs muotes.
Aizguoja kēneņa dāls uz burvi, lai jis pasacītu, kas ir viņa bārnam, kuo viņš raud. Burvis pasacēja kēneņam, lai jis aiznas sovu bārnu uz azara molu un tur nūlīk, tod viņa muote atskrīs viņa baruotu, lai tod kēneņa dāls jū nūker un nalaiž vaļā. Viņa tod taisēsēs par cyušku un par vysvysaidu zvēri, bet lai jis nalaiž juos vaļā. Kad viņa pasataisēs par vuorpstīti, tod lai puorlauž pa pusei un viņa pasataisēs taida, kai beja ogruok.
Kēneņa dāls aiznese bārnu uz azara molu un gaidēja. Atskrēja raudive, nūsvīde sovu kažūku, pazataisēja, kaida beja ogruok, pajēme bārnu un baruoja. Kēneņa dāls viņu nūkēre un viņa taisējuos gon par cyušku, gon par zvēri un golā pazataisja par vuorpstīti. Vuorpstīti puorlauze kēneņa dāls un viņa pasataisēja, kaida beja ogruok. Aizvede kēneņa dāls jū otkon uz sovu pili, bet rogonu pīsēja pi zyrgu astem saraustīja uz vysom pusem.