9. A. 510 B. Kreicberģis Dzirciemā. LP, VII, II, 27, 26, 2.

Tēvam nomira sieva, tas gribēja pats savu meitu precēt. Meita sacīja: "Ja tu man dāvini sudraba apģērbu, tad es gan pie tevis iemu."

Iedāvināja arī, bet meita saka: "Ja tu man dāvini zelta apģērbu, tad gan iemu!"

Iedāvināja atkal, bet meita saka: "Ja tu man dāvini dimanta apģērbu, tad gan pie tevis iemu."

Iedāvināja. Bet meita saka: "Ja tu man uztaisi tādu laiviņu: saule priekšā, mēness pakaļā, pa gaisu skrienamu, tad gan pie tevis iemu."

Uztaisīja. Bet meita ar visiem apģērbiem iesēdās laiviņā, aizbrauca pa gaisu sveša kunga sētā, kur patlaban bija dzīras. Viņa iegāja dzīru namā sudraba apģērbā. Jaunais kungs sudrabaino gribēja precēt. bet šī izmuka ar laiviņu.

Otrā dienā tā atbrauc zelta apģērbā un atkal izmūk. Bet trešā dienā dimanta apģērbā - netika vairs vaļā - jaunais kungs, līdz laiva nolaidās sētā, bija mudīgi klāt, piesēja laivu ar sauli priekšā un mēnesi pakaļā un meitu dimanta apģērbā ieveda iekšā un salaulājās ar to.