11. A. 510 B. Grīnbergs Mežotnē. LP, VII. II, 27, 26, 4.

Meita likusi tēvam zvaigžņu, mēness un saules apģērbus gādāt, tik mīkstus, ka vienā riekstu čaumalā var ievīstīt. Beidzot likusi zvēru ādas kažoku gādāt un tad aizbēgusi uz mežu caurā ozolā slēpties no tēva vaiga. Viens medinieks to atron, pārved par kukņas meitu. Trīs reizes viņa parādās kunga dzīrēs savos brīnišķīgos apģērbos, trešo reiz kungs to pieķeŗ un apprecē.