12. A. 510 B. Skolniece M. Upmale no 50 g. vecas J. Juškevices Nīcā.

Vienam tēvam bija viena ļoti skaista meita. Tēvs tai nopircis zelta un sudraba svārkus, bet meita vēl lūgusi tēvam, lai pašu peļu kažociņu. Tēvs arī licis pašūt, bet nu meita teikusi, lai pataisa tai arī lādi. Kad lāde bija pataisīta, meita salika tur savas mantas, paglabāja lādi purvā un aizgāja pie viena saimnieka par meitu.

Reiz kādu svētdienu bija kaimiņos balle. Meita prasīja saimniecei, lai laiž viņu ar' uz balli. Saimniece atbildēja: "Kur tu iesi ar savu peļu kažociņu?"

Bet meita teica: "Es kaut kur pa stūŗiem paglamstīšos."

Kad saimniece viņai atvēlēja. tad meita aizgāja uz purvu pie savas lādes, apvilka sudraba svārkus un nogāja ballē. Tai ballē bija arī tā paša saimnieka dēls. Dēls ieraudzīja meitu ar sudraba svārkiem un paņēma to dancāt. Dēls pārgāja mājā un stāstīja mātei, ka ballē bijusi ļoti skaista meita ar sudraba svārkiem, bet to dēls nepazina, ka tā bija viņu pašu svešā meita.

Otru svētdienu bija atkal balle, un meita atkal prasīja saimniecei, lai laiž viņu padancāties. Saimniece arī atļāva. Meita nogāja purvā pie savas lādes un apvilka zelta svārkus. Saimnieka dēls atkal redz meitu ar zelta svārkiem un ņem viņu dancāt. Dancājot saimnieka dēls iedāvināja meitai savu gredzenu. Kad balle beidzās, visi gāja mājā.

No rīta, kad meita vārīja ēdienu, viņa ielika dāvināto gredzenu skutulā, no kura ēda saimnieka dēls. Dēls ēdot atrada tur savu gredzenu un tūlīt prasīja meitai, vai še nav bijusi kāda jaunkundze. Meita teica, ka nav bijusi. Nu tikai dēls ierauga meita zelta. svārkus apakš peļu kažociņa, un saprata, ka tā ir bijusi viņu pašu meita, kam viņš iedevis savu gredzenu. Tā nu saimnieka dēls aprecēja skaisto meitu un dzīvoja laimīgi.