20. A. 510 B. Bērtulsons Biksējā pie Smiltenes. A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 84b (21).

Vienam neprecētam ķēniņam bijusi skaista, skaista jumprava. Tad vienreiz ķēniņa pilī atnācis nabags un pamācījis jumpravu, lai mazgājoties tai upē, kas gar ķēniņa pili tek, tad radīšoties viņai pēc patikas visdārgākās drēbes mugurā un varēšot par putniņu aizskriet, kur vien gribēšot.

Labi, šī tā darījusi. Otrā dienā ķēniņš taisījies braukt uz dzīrēm. Jumprava iegājusi pie ķēniņa un lūgusies, lai viņu arī paņemot uz dzīrēm līdza. Bet ķēniņš patlaban mazgājies un iesitis ar ziepēm tai pa pieri: ko viņa tur, tik zemas kārtas, būšot darīt? lai tikai paliekot mājā! Bet šī nepalikusi vis. Līdz ķēniņš aizbraucis, tā apģērbusies sidraba drēbēs un par putniņu uz dzīrēm prom. Tur dzīrēs visi sidraba princesi apbrīnojuši, cik skaista, un šis pats neprecētais ķēniņš par varu gribējis tādu precēt, tādēļ vaicājis viņai, no kurienes esot.

"No turienes, kur ar ziepēm pa pieri sit!" atteikusi un tūliņ par putniņu prom. Ķēniņš gan labprāt būtu ķēris un, noturējis, bet jau par vēlu - braucis bēdīgs mājā.

Otrā dienā ķēniņš atkal taisījies uz dzīrēm. Šī atkal iegājusi : lai ņemot līdza. Bet ķēniņš, patlaban ģērbdamies, iesitis ar zeķi pa pieri: lai paliekot mājā!

Labi! Kā nu ķēniņš aizbraucis, šī par putniņu zelta drēbēs atkal dzīrēs klāt. Ķēniņam tā paticis - vaicājis, no kurienes esot. "No turienes, kur ar zeķēm pa pieri sit!"

Trešā dienā ķēniņš atkal taisījies uz dzīrēm. Iegājusi: lai ņemot viņu arī līdza. Ķēniņš patlaban ģērbies un iesitis ar zābaku šai pa pieri: lai paliekot mājā!

Labi! Kā nu ķēniņš aizbraucis, šī par putniņu dimanta drēbēs prom. Nu ķēniņam vēl vairāk šī patikusi - vaicājis: no kurienes esot.

"No turienes, kur ar zābaku pa pieri sit!" atteikusi un prom par putniņu uz mājām. Bet šoreiz ķēniņš labi ātri steidzies putniņam paka un drīzi jo drīzi pārbraucis, tik ātri, ka šī nebija dabūjusi dimanta apģērbu vēl noģērbt. Un nu ķēniņš atjēdzies, ka šī tā pati.

Tūdaļ rīkojis kāzas un apņēmis jumpravu par sievu.

Piezīme. No annēniešiem Zin. komisijai piesūtīts variants, kur pameitai, kas it kā par Skaistīti saukta, bijusi savāda bumba ko spēlēties. Šī bumba reiz iekritusi akā. Kad pameita sākusi raudāt, tad no akas iznākusi meita ar bumbiņu un teikusi: ,Še tava bumbiņa! Ja tu ko vēlies, tad piesit bumbiņai un saki: "Atveries!" Tad no turienes iznāks skaists apģērbs " Meita trīs reiz ģērbjas greznās drēbēs un iet uz dzīrēm, kur beidzot to iemīlē un apprecē ķēniņa dēls. Attiecībā uz Skaistītes vārdu sal. otra sējuma 5. pasaku. P. Š.