26. A. 510 B. A. Lerchis- Puškaitis Džūkstē- Pienavā. LP, I, 67 (35).

Kādam ķēniņam bija viena vienīga princese, kas bija brīnum daiļa ar zelta matiem. Tēvs spiež meitu kādu ķēniņa dēlu precēt, bet šai jau cits brūtgāns. Meita atkratās no tēva, kā jau nu varēdama; bet, kad beidzot nemaz vairs nevar, tad saka: "Tētiņ, dodi man trīs kleites: vienu zvaigžņu, otru mēneša un trešo saules. Ja tādas kleites dabūšu, tad precēšu kaimiņa princi."

Tēvs tūdaļ apgādā kleites. Bet meita sasien sainī visas kleites un aizbēg ar kuģi uz citu ķēniņa valsti. Še tā apģērbjas kalpones drēbēs un salīgst pie ķēniņa par kalponi. (Šis ķēniņš bijis tas, kuŗu princese par brūtgānu turējusi.) Tēvs meklē pa puspasauli savu pazudušo meitu, bet neatron nekur.

Pēc laika jaunais ķēniņš darina lielas dzīŗas. Kad visi viesi pilnos priekos, tad princese slepeni novelk kalpones drēbes, nomazgā muti, apvelk zvaigžņu kleiti un ieiet dzīŗu istabā. Jaunajam ķēniņam ļoti patīk zvaigžņu princese. Viņš danco tik ar to. Bet vēl nebija dzīŗas beigtas, kad zvaigžņu princese nozūd. Ķēniņš gan taujā, bet par velti.

Pēc laika ķēniņš atkal taisa dzīŗas. Nu princese apvelk mēneša kleiti. Jaunais ķēniņš tagad nezin ko darīt. Bet iekams dzīŗas beigtas, mēneša princese atkal pazudusi. Meklē, meklē - par velti. Tagad ķēniņš jau otrā dienā taisa atkal dzīŗas un grib ar varu izzināt, kas tā tāda. Princese tagad apvelk saules kleiti. Jaunais ķēniņš šodien jau gudrāks. Viņš paņem princesi dancot un slepeni uzmauc tai savu gredzenu pirkstā. Dzīŗas tik pusē un saules princese nozūd. Viņa aiztek savā kambarī, novelk saules kleiti, apvelk kalpones drēbes un steidzas atpakaļ viesus apkalpot. Patlaban tā sniedz ķēniņam biķeri, te ķēniņš pamana savu gredzenu. Nu bija kāzas tādas. kā reti kur redzētas.