6. A. 511. K. Vītols Mangaļos. LP, VII, II, 27, 2, 1

Vienai mātei bija pameita un trīs īstas meitas : vienace, divace, trijace. Pameitai bija ganos jāiet neēdušai un jāsavērpj pulka vērpjamā, Vienu dienu pameitai sirds apgurst neēdušai, tā vērpdama raud. Pienāk vecīte laipna, laipna: kam raudot. Tā un tā - maizītes re kumosa līdz nedodot, vērpjamā iedodot pulka, gurstat sirds.

"Nekas meitiņ še tev šis zizlītis, pasit kaziņai ar to pa muguru un iesakies: "Galdiņ, klājies!" būs ēdiena vai cik. Paēdusi , iesit kaziņai otrreiz pa muguru un iesakies: "Vērpies!" tūdaļ pakulas nāks par dziju pa nāsim kaziņai laukā un tīsies ap ragiem. Tu tikai saloci dziju gabalos - tas viss."

Nu bija pameitai laimīgas dienas: bija ko ēst, varēja savērpt. Bet vienu dienu pamāte izsūtīja savu vienaci skatīties, kā pameita vērpjamo veic. Šī atlien ganos - pameita tūdaļ nomana, ko nākusi un sāk dziedāt: "Vienacīte, pasnaudi, vienacīte, paguli!"

Vienace, miega pūzne, aizmiga un nemaz nedabūja redzēt vērpjamo darbu. Otrā dienā atlīda ganos divace. Pameita dziedāja: "Divactiņa, pasnaudi, divactiņa paguli!"

Divace aizmiga, nedabūja nekā redzēt. Trešā dienā atnāk ganos trijace. Pameita dzied: "Trijactiņa, pasnaudi, trijactiņa paguli!"

Trijace aizmieg gan, bet trešā ace paliek nomodā un noskatās , kā pameita ēd un kā vērpjamo ar kaziņu vērpj. Nu pamāte no kauj kaziņu. Bet vecīte atnāk atkal pie pameitas: kam raudot.

"Jā, kā neraudāšu? Pamāte nule pat nokāva :kaziņu." "Neraudi vis paroc kaziņas atkritumus, kauliņus paslieksnī tikai, gan būs labi!"

Šī parok klusu, klusu. Rītā agri - brīnumi, tavi brīnumi! durvju priekšā zelta ābele ar zelta āboliem gadījusies. Nav ar to vēl diezgan - brauks tai pašā dienā ir ķēniņa dēls gaŗām, ieraudzīs zelta ābolus: lai dodot arī viņam kādu uzkost! Pamāte izsūtās vienaci, divaci, arī trijaci, lai nu ābolus sniegtu, bet nekā: kā taisas raut - ābele gaisā. Beidzot sauks to pašu pameitu -jā, tai ābele atdod ābolus vai visus. Kad ķēniņa dēls to redzēja, tūdaļ iesēdināja pameitu ratos, aizveda uz pili un apprecēja. Bet zelta ābele nu bija gadījusies ķēniņa pils priekšā.