25. A. 511. 510. Latvju kultūras kr. Teicēja 45 g. veca V. Kromane Latgalē.

Vīnai muotei beja treis eistuos meitas: vīnace, divace un trejace, un vīna pameita. Buorinīte guoja gonūs un vakorūs; kad sadzyna lūpus muojuos, otlkon guoja pi cytim dorbim. Pamuate buorinītes cīši nairedzēja.

Vīnā reitā pamuote sajaucja kaņepes ar palnim un lyka buorinītei gonūt izteirēt. Buorinīte izdzyna lūpus gonuos un raud. Piguoja pi buorinītes gūtiņa un prosa: "Kuo tu raudi, buorinīt?"

Kai man narauduot?" atbildēja buorinīte, "pamuote sajaucja kaņepes ar palnim un lyka man izteirēt."

Gūtiņa pajēmja un izpyutja palnus, tai ka teiruos kaņepes tik palyka rūkā. Atguoja vokors. Buorinīte sadzyna lūpus sātā. Pamuote vaicoj: "Vai izteirēji kaņepes?"

"Ja, izteirēju," atbildēja buorinīte.

Ūtrā reitā otkon pamuote sajaucja kaņepes ar palnim un lyka, lai buorinīte izteirej. Uz gonim jei nūsyutīja reizē sovu meitu, vīnaci, un lyka jai nūsavērt, ka buorinīte teirēs kaņepes. Buorinīte ar vīnaci izdzyna lūpus gonūs un gona. Suoka buorinīte rauduot. Pīguoja kluot gūtiņa un prosa: "Kuo tu raudi, buorinīt?"

Kai man narauduot? Pamuote man īdevja atteirīt kaņepes "

nu palnim!"

Tad gūtiņa soka: "Vīnacīt, aizmīdz vīnacīti!" Vīnacīte ari aizmyga. Gūtiņa pajēmja un izpyutja palnu!s nu kaņepem. Atguoja vokors. Buorinīte sadzyna lūpus sātā. Pamuote vaicoj: "Vai izteirēji kaņepes?"

"Ja," atbildēia buorinīte, "izteirēju!"

Buorinīte aizguoja gūvu slauktu. Pamuote prosa vīnacei: "Vai redzēji, kai buorinīte teirēja kaņepes?"

"Na, naredzēju. Man apguoja mīgs un es aizmygu; kad pasamūdu, jau kaņepes beja izteirētas!" atbildēja vīnace.

Pamuote suoka buort vīnaci. Buorinīte izslaucja gūvis, atguoja uz ustobu un atsagula. Ūtrā reitā pamuote otkon sajaucja kaņepes ar palnim un reizē ar buorinīti nūsyutīja gonūs divaci. Buorinīte gona gūvis un raud. Piguoja kluot gūtiņa un vaicoj: "Kuo tu, buorinīt, raudi?"

Kai man narauduot? Pamuote atkon lyka atteirēt kaņepes "

nu palnim," atbildēja buorinīte gūtiņai.

Tad gūtiņa soka: "Divacīt, aizmīdz divactiņas!" Divacīt tyuleņ aizmyga. Gūtiņa pajēmja un izpyutja palnus nu kaņepem. Atguoja vokors. Buorinīte sadzyna lūpus sātā. Pamuote vaicoj: "Vai izteirēji kaņepes?"

"Ja, izteirēju," atbildēja buorinīte un aizguoja gūvu slauktu. Tad pamuote pīskrēja pi divaces un prosa: "Vai redzēji, kai buorinīte teirēja kaņepes?"

"Na, naredzēju. Man apguoja mīgs un es aizmygu; kad pasamūdu, jau kaņepes beja izteirētas!" atbildēja divace.

Pamuote sabuora divaci. Buorinīte izslaucja gūvis, atguoja. uz ustobu un atsagula. Reitā buorinīte otkon agri cēļās: un nūguoja gūvu slauktu. Pa tū laiku pamuote pījaucja daudzi kaņepu ar palnim un, kad buorinīte atguoja nu gūvu slaukšonas, pīsacīja jai ituos kaņepes gonūs izteirēt.

Trešā reizē pamuote syutīja trejaci un pīklīdzja nūsorguot, kai buorinīte teirēs. Tai buorinīte ar trejaci izdzyna lūpus gonūs. Buorinīte gona lūpus un raud. Pilt kluot gūtiņa un soka: "Kuo tu raudi, buorinīt?"

"Kai man narauduot? Pamuote otkon pīdevja dorba kaņepes teirēt!" atbildēja buorinīte.

Tad gūtiņa soka: "Trejacīt, aizmīdz divacītes!"

Trejace aizmīdzja divi actiņas, bet trešuo palyka vaļā. Gūtiņa pajēmja un izpyutja palnus nu kaņepem. Trejaces trešuo actiņa tū vysu redzēja. Atguoja vokors. Buorinīte sadzyna lūpus sātā. Pamuote vaicoj: "Vai izteirēji kaņepes!"

"Ja, izteirēju," atbildēja buorinīte un aizguoja gūvu slauktu. Tad pamuote pīskrēja pi trejaces un vaicoj: "Vai redzēji, kai buorinīte teirēja dsaņepes?"

"Ja, redzēju," atbiildēja trejace. "Pastuosti, kai jei teirēja?" prosa pamuote.

"Kad mes ganījam, pīguoja pi mums gūtiņa un soka: "Trejacīt, aizmīdz divacītes!" Divi munas acis aizmyga, bet trešuo palyka vaļā, un ar tū es redzēju, ka palnus izpyutja gūtiņa," izstuostīja trejace.

"Vajadzēs gūtiņu nīkaut," soska pamuote.

Pa tū laiku buorinīte izslaucja gūvis, atguoja uz ustobu un atsagula. Reitā agri buorinīte cēļās un aizguoja gūvu slauktu. Pīguoja pi buorinītes gūtiņa un soka: "Šūdīn mani kaus zemē! Kad mani nūkaus, tu paprosi, .lai pamuote tev atdūd munu pyusli izteirēt. Teirēdama pyusli, tu atrassi smuku kauliņu. Tū kauliņu tu nūnes un zam lozdas aprūc, bet pēc trejom dīnom nūej apsavārtu!"

Tymā pašā dīnā nūkova gūtiņu. Buorinīte prosa pamuotei dūt jai izteirēt pyusli. Pamuote ari īdevja un buorinīte aizguoja pyušļa teirētu. Pvusli teirēdama, buorinīte atroda tū kauliņu, par kuru jai runuoja gūtiņa, nūnesja zam lozdas un aproka. Paguoja treis dīnas un buorinīte nuguoja apsavārtu. Tymā vītā, kur buorinīte aproka kauliņu, stuovēja moza ustabiņa. Buorinīte īguoja tymā ustabiņā um redzēja, ka tur ir daudz vysaidu duorgu kleitu, kūrpu un cytu drēbu. Buorinīte palyka cīši prīcīga.

Atguoja svātdīna. Buorinīte īsarūšja skaistuos drēbēs un aizguoja uz baznīcu. Baznīcā buorinīti īraudzēja kēniņa dāls un buorinīte jam cīši patyka.

Ūtrā svātdīnā kēniņa dāls sadūmuoja pīsmērēt ar leimi stygu un, kad buorinīte īs uz baznīcu, jai pīlips kūrpe un nūkriss. Pēc ituos kūrpes jis dūmuoja atrast skaistū meitiņu un apprecēt jū. Kai jis sadūmuoja, tai izdarīja.

Ūtrā svātdīnā kēniņa dāls pīsmērēja ar leimi tū stygu, pa kuru guoja buorinīte. Buorinīte kai guoja, tai jai kūrpe pīlypa un paivka tai vītā. Kēniņa dāls pajēmja kūrpi un aizguoja uz sowu pili.

Ūtrā dīnā kēniņa dāls braucja pa kēnesti un meklēja tū meitu, ,kurai pīdar kūrpe. Meklēja, meklēja jis, bet atrast navar. Galīgi kēniņa dāls ībraucja ari pi pamuotes un prosa: "Vai tev ir meitas?"

Pamuote pasaucja sovas treis meitas, bet kūrpe juom nivīnai naatsatyka. Tad kēniņa dāls soka: "Vai vēļ ir kaida meita?" "Ja, ir gon, bet jei pašlai!k slauc gūvis un dreiži atnuoks, bet

es jau zynu, ka jai kūrpe naleiss kuojā," soka pamuote. "Varbyut, leiss," atbildēja kēniņa dāls.

Buorinīte atguoja uz ustobu un apāva kūrpi. Kūrpe jai atsatyka. Tad buorinīte īguoja ūtrā ustobā, apuova ūtru kūrpi, atguoja p:i kēniņa dāla un aizbraucja.

Pamuotei beja žāl, ka kēniņa dāls napajēmja juos meitu. Buorinīte alzbraucja ar kēniņa dālu, apsaprecēja un šudīņ dzeivoj laimīgi.

Pamuotes meita, vīnace, dreiži nūmyra un jai palyka divi meitas: divace un trejace, kurom pēc buorinītes vajadzēja vysus gryutūs dorbus struoduot.