2. A. 511. 532. A. Lerchis - Puškaitis Džūkstē -Pienavā. LP, II, 46 (91).

Kādam puisēnam bij grūtas dienas: nikna pamāte to nevar ieraudzīt ne acu galā. Reiz puisēns aizbrauc tēvam uz tirgu līdz. Tēvs tirgū grib puisēnam zirgu nopirkt; bet puisēns saka: "Tēt, tie zirgi man par dārgu, brauksim labāk mājā!"

Labi. Ceļā tie satiek vecu sirmgalvi, kam tāds zirdziņš, kā ne paiet. Puisēnam vājais krabiņš iekrīt acīs. Viņš lūdz tēvu, lai to viņam pērkot. Tēvs gan pretojas, kur tādu likšot; bet kad nu lūdzās - lai notiek arī. Puisēns pārved savu krabiņu mājā un sāk to kopt. Un skaties tik, par vienu nedēļu kakls kā ritenis, mugura kā lāva. Tas pamātei vēl jo vairāk rieba. Zirgs ar puisēnu esot pilni velna! Kādu dienu pamāte nevar vairs savas dusmas savaldīt, viņa apņemas puisēnu ar velna rutku nonāvēt. Bet labais zirgs puisītim izlīdz. Un kā tas gadījās? Zirgs, pamātes nodomu izzinājis, stāv bēdīgs, nodūris galvu pie siles: ne ēd, ne ir. Puisēns, to redzēdams, prasa: "Diezin, zirdziņ, kas tev noticis?"

Zirgs tūlīt sāk runāt un atbildēt: "Kā nenoskumt? Pamāte tevi grib nolietāt. Viņa iedrupinājusi piena maizē velna rutku. Neēd vis, dēliņ, pienamaizi, citādi būsi pagalam!"

Puisēns paklausa un paliek dzīvs. Otrā dienā zirgs atkal bēdīgs.

"Kas nu tev labs, zirdziņ, uzgājis?"

"Jā, pamāte izvārījusi tev velna rutka putru. Neēd!"

Puisēns paklausa un neēd. Bet nu pamāte nevar vairs izbrīnēties, kas puisēnam padomu piedod. Viņa aiziet pie raganas, lai tā pasacītu, kas puisēna padomu devējs. Ragana atbild: "Treknais zirgs stallī. Kauj zirgu nost, tad puisēnu nonāvēsi!"

Labi. Kaušot nost.

Trešā dienā zirgs atkal bēdīgs. "Kas nu tev, labo zirdziņ, uzgājis?"

"Jā, pamāte mani nokaus. Bet nekas; tik paklausi mani, tad būs labi. Ja nu pamāte mani kaus, tad pienāc labi tuvu, lai manas asinis varētu tev uz cepuri uzsprāgt! Cepuri aproc dārzā. lai vietā izaugs zelta bumbiere, zelta augļiem. Tu vari augļus ēst, cik gribi; bet ja pamāte ēdīs, tad tik paskaties, kas notiks."

Puisēns tā dara. Zirgu kaujot tam uzsprāgst viena asins pile uz cepuri, Cepuri tas aprok dārzā. Tur izaug zelta bumbiere, zelta augļiem. Puisēnam augļi ļoti smeķ. Pamāte to ieskatās, tai arī kārums uznāk. Bet līdz ko vecene vienu augli apēd, tā atkrīt augšpēdu un izdziest.