2. A. 513 B. Skolniece O. Krievboka Nīcā, K. Lielozola kr.

Vienai mātei bijuši trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Vienu dienu māte teikusi vecākajam dēlam, lai ejot upmalā un pataisot laivu ko braukt. Šis arī aizgājis, strādājis visu dienu un vēlā vakarā pārnācis mājā. Māte nu prasījusi: "Vai pataisīji laivu?"

Vecākais dēls atbildējis: "Taisīju laivu, iznāca abra."

Otrā dienā bijis jāiet otram gudrajam dēlam Laivu taisīt. Arī šis tāpat strādā un tikai vēlā vakarā pārnāk mājā. Māte atkal prasa: "Vai pataisīji laivu?"

Dēls atbild: "Taisīju laivu, iznāca abra."

Trešā dienā ir muļķīša reize, bet māte negrib šo laist. Gudrie brāļi saka: "Lai iet arī muļķis. redzēsim, ko viņš iztaisīs."

Nu māte arī atļauj, muļķis aiziet uz upes malu un sāk strādāt. Gudrie brāļi nevar nociesties un jau ap pusdienu aiziet skatītie, ko tur muļķis dara. Viņi aiziet un redz, ka muļķītis jau laivu uztaisījis. Ieraudzījis gudros brāļus nākam, muļķītis iekāpis savā laivā un uzlaidies gaisā. Gudrie brāļi aiz brīnumiem palikuši vai mēmi.

Tā muļķītis aizlaidies uz paša ķēniņa pili. Ķēniņam ļoti patikusies viņa taisītā brīnuma laiva un ķēniņš atdevis viņam savu meitu par sievu. Pēc vecā ķēniņa nāves muļķītis mantojis visu ķēniņa valsti.

Tā nu muļķītis izrādījies par gudrāko, bet abi gudrie brāļi par muļķiem.