13. A. 302. 516. Orlovskis Iģenē. LP, VII, II, 24, 3, 4.

Reiz viens zemnieka dēls saticis zaķi, zivi, suni un vanagu. Viņš gribējis tos medīt, bet tie lūgušies, lai nemaitājot, būšot palīdzēt savā reizē.

Vēlāk šis dēls salīdzis pie ķēniņa par sulaini un jājis tam līdz sievu precēt. Viņi nojājuši velna pilī, tur bijusi skaista meita. Bet iekams meitu dabū, jācīnās ar velnu

Velna dzīvība bijusi jūŗas salā. Uz salu aizpeldējis, zivs mugurā sēdēdams. Tur atradis pautu. Pārnesis pautu krasta malā, pārplēsis un izskrējusi pīle. Vanags pīli noplēsis. No pīles izlēkusi caune. Suns caunu nokodis. No caunas gadījies ods.

Zaķis odu panācis, nominis un velna dzīvība izdzisusi. Nu dabūjuši precējamo meitu.

Bet mājā jājot, divi baloži upes malā runājuši, ka ragana jauno pāri mājā nogalināšot ar dzērienu. Dēls to sapratis un pateicis, bet pats nu palicis par akmeni. Kad pēc viena gada jaunai ķēniņienei piedzimst dēls, tad ar šā dēla asinim akmeni atkal atdzīvina.