Ķēniņa meita glāžu kalnā.

 

4. A. 530. H. Skujina, Andrs Ziemelis, Aumeisteros. [Iesakums tads pats ka iepriekšejam variantam.]

Ķēniņš nu gājis pa visām pilim un meklējis rokā to princi, kas uzjājis glāžu kalnā, un kuram princese iesviedusi pierē sidraba zīmi. Bet nevienā pilī tāda prinča nebijis. Nu ķēniņš gājis no mājas uz māju, no būdas uz būdu. Beidzot viņš ienācis arī tai mājā, kur Muļķītis dzīvojis. Māte skrējusi ķēniņam pretim un teikusi, ka viņai esot tikai divi gudri dēli un trešais esot Muļķītis un tam sāpot galva. Ķēniņš apskatījis abus gudros brāļus un tad sacījis mātei, lai rādot arī slimo Muļķīti. Nu māte nekā vairs nav varējusi darīt un vedusi Muļķīti ķēniņam priekšā. Kad ķēniņš redzējis Muļķīti, tad norāvis tam lakatu m pieres. Sidraba zīme sākusi spīdēt. Nu īstais bijis rokā.

Ķēniņš vedis Muļķīti uz pili un devis tam savu jaunāko meitu par sievu. Muļķītis ar princesi nodzēruši kāzas un Muļķītis nu dzīvojis ķēniņa pilī. Tad ķēniņš prasījis Muļķīšam, kur esot viņa zirgi? Muļķītis svilpojis ar visām trim svilpītēm un zirgi bijuši klāt. Tos nu ķēniņš ielicis savā stallī un aizslēdzis stalli.

Abi vecākie brāļi apskauduši Muļķīša laimi un gājuši pie ķēniņa un apmelojuši Muļķīti, bet ķēniņš tiem neticējis. Tad brāļi izdomājuši viltību un gājuši pie Muļķīša un prasījuši, lai tas šiem pārdodot zirgos. Muļķītis bijis :m mieru un gājis ar vidējo brāli uz stalli. Bet stallis bijis aizslēgts un atslēga bijusi pašam ķēniņam. Tad nu Muļķītis teicis uz vidējo brāli: "Nogriez rokai mazo pirkstiņu, tad es tev zirgu došu!"

Brālis izdomājies šā un tā un beidzot bijis ar mieru nogriezt sev rokai mazo pirkstiņu, ka Muļķītis savādi neielaidies. Viņš domājis tā: "Kad jau man tiks ķēniņa meita par sievu, un jau tad es pirkstu atkal pieaudzēšu!"

Muļķītis iebāzis nogriezto pirkstu atslēgas caurumā un durvis tūlīt bijušas vaļā. Nu Muļķītis iedevis vidējam brāļam sidraba zirgu.

Otrā dienā bijis vecākais brālis klāt un prasījis Muļķīšam, lai pārdodot šim ar zirgu. Muļķītis bijis ar mieru brālim atdot zirgu, ja šis ļaujot sev mugurā izdzīt sloksni ādas. Vecākais brālis beidzot bijis ar mieru izdzīt mugurā sloksni. Viņš domājis tā: "Kad jau man tiks ķēniņa meita par sievu. tad jau man būs diezgan vaļas un mantas ārstēties."

Nu abi brāļi jājuši pie ķēniņa un stāstījuši, 'ka viņi bijuši tie, kas ar jājuši glāžu kalnā. Ķēniņš apskatījis brāļu sidraba un zelta zirgus un pēdīgi arī noticējis. Viņš nu brāļiem apsolījis par sievām abas savas vecākās princeses.

Muļķītis nu tik šāvis vārnas un nesis mājā. Viņš tās licis princesei no plucināt un taisīt spilvenus. Princese raudājusi un negribējusi plucināt spalvas. Vecākie brāļi apmelojuši Muļķīti un ķēniņš arī beidzot noticējis. Viņš nu izcēlis Muļķīti ar visu princesi no pils ārā tu ierādījis tam vietu pirtiņā. Nu princese vēl vairāk noskumusi un raudājusi cauras dienas un naktis.

Reiz ķēniņš gribējis pavizināties ar Muļķīša zirgiem. Viņš gājis uz stalli un gribējis durvis atslēgt. Bet durvis nenākušas ne par ko vaļā. Nu ķēniņš sūtījis sulaini pēc Muļķīša. Atnācis Muļķītis un ķēniņš tam licis, lai atslēdzot durvis. Kad Muļķītis grābis, tad durvis bijušas uzreiz vaļā. Stallī bijis vairs tikai di manta zirgs. Nu ķēniņš prasījis, kur tad abi citi zirgi esot. Muļ ķītis stāstījis, ka sidraba sirgu viņš atdevis vidējam brāļam par rokas mazo pirkstiņu un zelta zirgu vecākam brāļam par ādas sloksni no viņa muguras. Nu ķēniņš palicis, kā uz mutes kritis.

Tu nemaz tik dumjš neesi, kā izliecies!" teicis pēdīgi ķēniņš.

Nu viņš licis attaicināt abus vecākos brāļus uz savu pili un prasījis vedējam brāļam: "Parādi man savas rokas!"

Brālis gan negribējis, gan negribējis rokas rādīt, bet kad ķēniņš uzstāvējis, tad rādījis ar'. Kā tad, vienai rokai nebijis mazā pirkstiņa. Tad ķēniņš teicis uz vecāko brāli: "Parādi man muguru!"

Neko darīt, vecākam brāļam bijusi jārāda mugura. Tur nu ķēniņš atkal redzējis, ka Muļķītis runā patiesību. Vecākam brāļam bijusi pār visu muguru izdzīta liela sloksne.

Nu ķēniņš noskaities uz melīgiem brāļiem, atņēmis tiem Muļķīša zirgus un iztriecis no pils ar suņa godu.

Tā nu abi brāļi nedabājuši ne Muļķīša zirgus, nedz arī ķēniņa meitas par sievām.