9. A. 5.30. A. Gari -Juone no 42 r. vecas P. Pūrmalītes, Dricēnos. Latvju kultūras kr.

Vīnam tāvam beja treis dāli: divi gudri un vīns muļkīts, tāvs mierdams pasacīja, lai dāli treis nakt's zam eiles sorgoj juo dūbi. Pyrmajā naktī aizguoja vacuokais, jam bails beja sēdēt pi tāva dūbes: jis īleida kaidā koktā un porgulēja par nakti. Ūtrā naktī aizguoja ūtrais bruolis, tai pat īleid's, kur puorgulēja.

Trešā naktī guoja muļkīts tāva dūbi sorguot. Jis īdams uz kopim, pajēmja leidza skaliņus. Atguojis pi dūbes, dadzynuoja skaliņus un sorguoja dūbi; uz reita pusi atskrīn treis zyrgi. Vysi treis zyrgi breinīgi skaisti: vīnam pīrē auseklis, ūtram zvaigzne nu trešam mēness. Kur jam beja tūs zyrgus likt? Jis aizvad zyrgus uz mežu un palaiž mežā. Atīt reitā uz sātu, bruoļi prosa: "Kū loba redzēji par nakti?"

"A kū tī redzēsi? Vējiņš pyutja, lopas čaukstēja, nikuo es tur rnaredzēju," atsoka muļkīts.

Tamā laikā, kēneņš izsludynoj pa sovu kēnesti, ka tam, kurs pīktajā stuovā izlēks ar zyrgu un pajems nu kēneņa meitas rūkas gradzynu, tam jis atdūs sovu meitu par sīvu. Sazataisa muļkīša bruoļi un brauc; a jis aizīt uz mežu, sāst sovam zyrgam ar ausekli pīrē, mugurā un juoj uz kēneņa pili. Ceļā jis dadzan sovus bruoļus, sadūd jīm un pats aizjuoj pa prīšku. Pyrmajā dīnā izskrīn ar sovu zyrgu tikai ūtrajā stuovā, dreiži atjuoj uz mežu, palaiž zyrgu un gu sātā leidz ūtrai dīnai.

Ūtrā dīnā brauc bruoļi, jis otkon aizīt uz mežu, sāst mugurā tam zyrgam, kuram zvaigzne pīrē, ceļā dadzan sovus bruoļus un vēļ stypruok jīm sadūd, a pots aizjuoj pa prīšku uz kēneņa pili. Nyu jis daskrīn leidz caturtajam stuovam, atjuoj atpakaļ, palaiž zyrgu mežā un gu leidz nuokūšai dīnai.

Trešā dīnā bruoļi brauc otkon uz kēneņa pili, muļkīts aizīt uz mežu sāst nrugurā zyrgam, kurs ar mēnesi pīuē, un juoj uz pili. Leļu dadzan sovus bnuoļus un vēļ cīšuok sadūd jīm, pats aizskrīn uz kēniņa pili, izskrīn ar zyrgu pīktajā stuovā, pajem nu kēneņa meitas rūkas gradzynu un aizlaiž uz mežu. Mežā jis aptyn pierstu, kur ir gradzyns, atguojis uz sātu, īlein ceplī un guļ. Naktī jis atraisa pierstu un vyss ceplis palīk gaišs.

"Kū tu tur dori ar spičkom? Vēļ ustobu nūdadzynuosi," vaicoj bruoļi. Muļkīts aptyn otkon pierstu ar lupotu.

Ūtrā dīnā bruoļi vaicoj muļķīšam: "Kam tev rūka apteita ar lupotu?"

"Mežā ciertu molku un ar ciervi puorciertu pierstu," atsoka muļkīts un īlein ceplī gulēt. Vēļ jam gribīs pasavērt speidīguo gradzyna un jis atraisa lupotu, bruoļi otkon jū salomoj.

Tod kēneņa meita brauc pa vysom sātom meklēt tuo, kurs pajēmja juos gradzvnu, izbrauc cauri vysu kēnesti - ni pi vīna nava. Golu golā jei atbrauc ari uz treju bruoļu sātu: bruoļi izzapucējuši gaida kēneņa meitas, a muļkeits gu[ ceplī. Apsavāruse, kēneņa meita ni pi vīna naatroda sova gradzyna un vaicoj: "Voi jyusim nava vēļ kaida bruola?"

"Ir gon," atsoka bruoļi, bet jis taids muļkīts; puorcieršu rūku un aptin's guj ekur, ceplī!"

"Velcīt jū uorā," soka kēneņa meita.

Obi bruoļi valk muļkīti nu cepļa uorā, a tys klīdz un spuordās pa cepli. Kad atraisīja lupotu, tod kēneņa meita pazyna sovu gradzynu muļkīša pierstā. Bet nikuo navarēja darīt, aizvad appleisušu, nateirū muļkīti uz kēRleņa pili.

Kēneņš īdūd jam lobu zyrgu un pasoka, lai tys juoj. Muļkīts sāstas ačaguorni zyrgam raitu, pajem asti zūhūs un syt par gurnim ar plaukstu, 1ai zyrgs īt. Šai tai aizsteivēja tū zyrgu leidz mežom, te nūplēsja uodu, sādās sovim mugurā izajuodelēja un aizīt uz sātu.

Ūtrā dīnā kēneņš dūd jam lobuoku zyrgu. Jis otkon taipat izzasāst atsprēkleņ zyrgam mugurā, īkūž asti zūbūs, aizzadzan leidz meža molai un nūplēš zvrgam uodu.

Trešā dīnā kēneņš sasauc vysu valsti, lai veras, kas nūtiks, kū jis padarēs ar zyrgu. Kēneņš īdūd jam pašu lobuokū zyrgu. Muļkīts atsasāst atsprēkleņ zyrgam mugurā un nūzadzan leidz mežam, te nūplēš uodu. Ļaud's nūpilņavuoja (novaktēja), kū jis dora, un īraudzēja mežā juo treis skaistūs zyrgus. Tod muļkīts sādās sovim breinīgi skaistim zyrgim mugurā un atjuoja uz pili. Vysi breinuojās, kur jis jēmis tik skaistus zyrgus.

Kēneņš tod sataisīja boguotas kuozas. Pate kluot beju. vysu redzēju, ēdu, dzēru, ka par lyupom vīn tecēja, bet mutē natyka.