17. A. 530. Jaun -Platonē. A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 663(124,6)

[Tēvs mirdams sasaucis savus trīs dēlus un licis, lai viņi trīs naktis sargātu šā līķi. Abi vecākie, gudrie dēli, nav gribējuši sargāt, aizgājis tikai jaunākais, muļķītis.] Tēva kapu sargājot. pats muļķīša tēvs atvedis šim pirmo nakti sudraba zirgu ar sudraba iemauktiem, sudraba segliem un viņam pašam sudraba drānas. Muļķītis ievedis savu jauko zirgu kādā pagrabā apakš zemes, kuŗu neviens vēl nezinājis. Otrā naktī atvedis zelta zirgu, iemauktus, drānas un trešo dimanta.

Tās zemes ķēniņš bija izsaucis: "Ikviens var ķēniņa meitu par sievu dabūt, kas uz tā lielā glāžu kalna uzjās, kur ķēniņa meita sēdēs, un par zīmi viņas gredzenu paņems!"

Gudrie brāļi arī aizjājuši, bet muļķītim teikuši: "Kop tu savas cūkas!"

Viņš bijis cūku gans. Labi -- apkopis cūkas un tad aizsteidzies uz pagrabu, uzlēcis sudraba zirgam mugurā, uzjājis mazliet kalnā, bet nekā - jājis atpakaļ, nolicis zirgu un atkal, apvilcis savas ķepas (vecas drānas), gājis pie cūkām.

Otrā dienā muļķītis jājis ar zelta zirgu un uzjājis jau pāri pusei kalnā, bet tad griezies atkal atpakaļ, nevienam nekā neteikdams.

Trešo dienu, kad dimanta zirgā jājis, visi brīnējušies, tādu jājēju redzēdami. Viņš spīdējis kā saule un uzskrējis kalnā, ka nebijis nekā ko redzēt, paņēmis gredzenu un aizskrējis atkal projām. Bet nu ķēniņš licis atkal izsaukt: "Kas princeses gredzenu paņēmis, lai nāk pieteikties pie ķēniņa!"

Tad rnuļķītis nogājis uz pili ar visām vecajām drānām un teicis: "Man ir princeses gredzens - še viņš ir!"

Nu ķēniņš, meitas gredzenu tāda nabaga un muļķa rokās atradis, noskumis; bet kad viņš izvedis savus zirgus, tad visiem atvērušās acis, ka viņš nemaz nebij muļķis, bet tikai liels gudrenieks.