19. A. 530. Skolniece K. Jaunzeme no 3 g. vecas K. Staltes Nīcā.

Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri trešais muļķis. Tēvs teica: "Dēli, es drīz miršu, tad jūs nākat mani vaktēt uz kapiem!" Un drīz tēvs nomira. Nu bija jāiet vecākam dēlam sargāt,

bet vecākais dēls teica muļķītim, lai tas ejot viņa vietā. Muļķītis nogāja pie kapa un raudāja. Tēvs iznāca no kapa un prasīja: "Dēliņ, kāpēc tu raudi?"

Muļķītis atteica: "Tētiņa dēļ!"

Tad tēvs teica: "Neraudi vis, še tev sidraba zirgs un jāj mājā, ēst viņam nav jādod!" Muļķītis pārgāja mājās.

Otrā naktī gudrie dēli arī negāja, bet muļķītis aizgāja. Un tad tēvs iedeva viņam zelta zirgu.

Trešā naktī bija muļķīša reize, un viņš atkal aizgāja vaktēt tēva kapu. Tad tēvs viņam iedeva dimanta zirgu.

Tai laikā bija izsludināts visā valstī: "Kuŗš varēs uzjāt stikla kalnā un nomaukt ķēniņa meitai gredzenu, tas viņu dabūs par sievu."

Nākošā dienā muļķīša brāļi sēž uz cūkām un jāj. Bet muļķītis uzsēžas sidraba zirgam. jādams uzcērt brāļu cūkām un iegāž viņus grāvī.

Otrā dienā muļķītis sēž zelta zirgam mugurā un uzjāj gandrīz jau pie princeses.

Trešā dienā viņš sēž uz dimanta zirga, uzjāj pie princeses un nomauc viņai gredzenu.

Ceturtā dienā tiek izsludināts, lai nāk pie ķēniņa visi cilvēki un parāda, kam ir ķēniņa meitas gredzens. Bet nevienam neatron. Tad ķēniņš prasa, vai nav nevienam kāds palicis mājās. Brāļi atbild: "Nē, bet tikai mūsu muļķītis."

"Lai ar, bet vediet viņu šurp!" ķēniņš atbild.

Brāļi atved muļķīti. Muļķītim Pirksts aptīts. "Kādēļ tā?" ķēniņš prasa. _

"Ja, man viņš sāp!"

"Tin viņu vaļā!` ķēniņš pavēlēja. Un muļķītis attina pirkstu vaļā un ķēniņa meitas gredzens spīdēja kā saule muļķīša pirkstā. Nu muļķīti salaulāja ar ķēniņa meitu, bet gudrie brāļi noplātījās vien.