Ķēniņa meita glāžu kalnā.
22. A. 530. No Honoratas Benedikta meitas, dz. 166. g. Ludzas Stiglovas draudzē. W. Weryho, Podonia Lotewskie. Warszawa 1892, 25
Vienam tēvam bija trīs dēli: divi bija gudri (prātīgi) un viens negudrs. Priekš nāves tēvs saka uz dēliem: "Katram jums pēc rindas katru nakti jānāk pie mana kapa un tas jāapsargā."
Pēc tēva nāves vecākie brāļi pirmo nakti sūta uz kapsētu muļķīti. Ap pusnakti tēvs iznāk no kapa, sarunājas ar dēlu un atkal ieiet kapā. Rītā muļķītis pārnāk mājā. Brāļi tam jautā: "Ko tu tur redzēji?"
"Nekā neredzēju," viņš atbild.
Brāļi viņam saka: "Ja pirmo nakti esi tur nobijis, tad pratīsi arī otru nakti sargāt, bet mēs baidāmies."
Muļķis arī aizgāja. Ap pusnakti atkal iznāk tēvs: "Kāpēc tu atkal nāc?"
"Brāļi baidās."
Tēvs atkal ieiet mierīgi savā kapā, un muļķis pārnāk mājās, bet brāļi tam atkal prasa: "Ko tu redzēji?"
"Nekā."
Trešo nakti brāļi tāpat sūta muļķīti uz kapsētu. Tēvs iznācis jautā: "Kas tas, tu nāc jau trešo nakti? Došu tev par to bēru zirgu, izrauj viņam no astes vienu astru, palaid viņu vaļā un astru paglabā. Kad tev zirgs ir vajadzīgs, izņem no kabatas iesvilpies un zirgs tūlin ieradīsies tavā priekšā."
Muļķītis arī visu tā izdarīja. kā viņam tēvs bija novēlējis, un atnāca uz māju. Brāļi viņam jautā: "Ko tu redzēji?"
"Nekā," viņš atbild.
Tai laikā karalis bija izsludinājis, ja kas varētu uzjāt ar zirgu tai augstā tornī, kur atrodoties viņa meita, tas dabūtu viņu par sievu. Ar pirmo lēcienu viņam esot jāaizsniedz logs, pie kura karaļa meita sēdot, ar otru viņa jānoskūpstot, un ar trešo jānoņemot no viņas rokas gredzens.
Divi gudrie brāļi aizgāja un muļķīti atstāja mājā.
Kad brāļi bija aizgājuši, muļķītis izņēma no kabatas astru, iesvelpās un bērais zirgs bija klāt. Muļķītis pa vienu ausi ielīda viņam iekšā, pa otru izlīda ārā, un palika par ļoti skaistu jaunekli. Pēc tam bez kādām gŗūtībām uzlēca pie karaļa meitas un atgriezās atkal mājā. Tad ielīda zirgam pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā, palika par tādu pašu, kā priekš tam bija bijis, bet zirgs aizskrēja projām.
Kad brāļi pārnāca mājā, muļķītis viņiem jautā: "Ko nu redzējāt?"
"Daudz bija tādu; kas mēģināja uzlēkt pie karaļa meitas, bet tikai vienam karaļa dēlam izdevās pielēkt. Bet neviens viņu ne pazina, jo viņš drīzi vien drūzmā nozuda."
Otrā dienā atkal aizgāja gudrie brāļi, atstādami muļķīti mājā. Palicis viens pats, viņš izņēma zirga astru, iesvelpās un viņa priekšā atkal ieradās zirgs. Ielīdis pa vienu ausi un pa otru izlīdis, viņš tapa par vēl skaistāku jaunekli, nekā vakar bija bijis. Uzlēcis pie karaļa meitas un noskūpstījis viņu, viņš atkal drīz pazuda.
Pārnāk mājā brāļi, un muļķītis tiem prasa: "Ko redzējāt?" "Neviens nevarēja uzlēkt pie karaļa meitas, tikai kāds karaļa dēls pielēca un to noskūpstīja."
Trešā dienā tāpat salasās ļaudis. Arī brāļi dodas uz turieni. muļķīti pa vecam atstāj mājā. Muļķītis izņem zirga astru, iesvelpas un tūlin ierodas zirgs. Pa vienu ausi ielīdis un pa otru izlīdis, muļķītis palika par vēl skaistāku jaunekli, nekā iepriekš bija bijis. Viņš pielec pie karaļa meitas, noņem no viņas pirksta gredzentiņu un pats atkal drūzmā pazūd.
Pārnāk mājā it kā nekur nebūtu bijis. Brāļi arī pārnāk, muļķītis tiem jautā: "Ko redzējāt?"
"Neviens nevarēja pielēkt karaļa meitai, bet tikai vienam svešam karaļa dēlam izdevās uzlēkt, tā ka varēja noņemt gredzentiņu.."
Karalis aicina visus, lai viņa meita atrastu savu mīļāko. Arī divi gudrie brāļi kopā ar negudro aiziet pie karaļa.
Kad visi bija salasījušies, tad karaļa meita iesāka meklēt savu gredzentiņu un atrada to pie netīrā un skrandās ģērbušās negudrā brāļa. Viņa pavēlēja sulaiņiem viņu nomazgāt un apģērbt un tad sarīkoja greznas kāzas.