29. A. 530. M. Leitāna Eglūnā.

Vīnam tāvam beja treis dāli. Vysjaunokais beja nūsaukts par palnurušku; tuodeļ ka vīnumār sēdēja palnūs un rušinuoja tūs, itkai tur byutu nūslāpta juo laime. Tāvs žāloja vysus sovus dālus, bet seviški jaunuokū, jo tys kaut muļkis, tūmār jam beja loba sirds.

Reiz tāvs stypri saslyma un, radzādams tyvu nuovi, aicynuoja dālus kluot un pīsacēja jīm, ka pēc juo nuoves kotrs ītu un pa nakti sorguotu juo dūbi. Tāvs nūmyra, dāli parauduoja, parauduoja un paglobuoja tāvu.

Kad atguoja vokors, vacuokajam beja juoīt sorguot tāva dūbi; bet jis naguoja un syutīja palnurušku. Kai moksu pīsūlēja jam nūpierkt sorkonas biksītes un zaļu capurīti.

Palnuruška pajēma maizes gabaliņu un laidās uz kapsātu. Nūguojis tur, atsasāda pi tāva dūbes un, vārdamīs dabasūs, skaitīja zvaigznes. Isagribēja jam ēst - sagrauzja pajemtū maizes gobaliņu un otkon skaitīja zvaigznes. Kad reitā uzlēcja saulīte un godaliņu patecēja pa debesim, jis cēlās un aizguojis uz muojom guluos sovūs palnūs.

Vokorā vidējam bruoļam vajadzēja īt uz kapsātu sorguot tāva dūbi, bet tys beiduos un lyudzja otkon palnurušku. Palnuruška otkon pajēmja maizes gobaliņu, aizguoja uz kapsātu, sāduos pi tāva dūbes; vērās dabasūs un skaitēja zvaigznes. Īsagribēja jam ēst - apēdja maizes gobaliņu un otkon skaitēia zvaigznes, cikom tuos suoka buolēt un dzist. Tad palnuruška cēlās un aizguojis uz muojom otkon guluos sovūs palnūs, lai atsapyustu. Pazamūdīs parušinuoja palnus um otkon aizmyga. Tai nūgulējis leidz vakoram, jis cēlās, pajēmja maizes gobaliņu un guoja sovu reizi sorguot tāva dūbi.

Nūguojis uz kapsātu, atsasāda pi tāva dūbes un otkon, vārdamīs dabasūs, skaitēja zvaigznītes. Bet kad nakts vydā tuos suoka vysspūz suok mirdzēt, atguoja pī juo tāvs, dūdams palnuruškam mozu sviļpīti, sacīja: "Dāls, tu vysas treis nakt's uzticīgi sorguoji munu dūbi, tuopēc duovynuoju tev šitū sviļpīti. Jo tev byus kaids tryukums, voi jo tev vajadzēs kaidas drēbes, vai zyrga, tik pasvelp vīn, vyss tev byus."

Dāls pateicja tāvam par duovonu un, aizguojis uz muojom, otkon lykuos palnūs, bet par tāva duovonu nikuo nasacēja.

Tuos molas kēniņam beja jūti skaista meita. Precinīku roduos tik daudzi, ka kēniņš nazynuoja, kuram dūt meitu. Golā pataisēja augstu stykla kolnu, uz to kolna zalta pili, sādynuoja tur meitu, uzmaucja jai gradzynu pierstā un sludynuoja: "Kurs tū mauks gradzynu, tys dabuos meitu pa sīvu."

Braucja boguoti kēniņu dāli, guoja boguoti jaunekļi, bet nivīns nanūmaucja gradzyna. Kēniņa meita bāduojās, ka nav jaunekļa, kurs spātu viņu pajemt, un paslapyn par tū rauduoja. Palnuruškas bruoļi ari guoja uz stykla kolnu, bet jaunuokū bruoli, muļki, atstuoja muojuos. Tys lyudzās, lai palaiž jū ar', bet bruoļi pazasmēja vīn, sāda uz zvrgu un aizjuoja.

Kad tī jau beja gobolā, palnuruška izleida nu cepļa, papyutia svilpītī un tyulīt atskrēja ūti skalsts zyrgs un prasēja, kuo palnu

ruška grib. Puisis siuostīja, ka grib nūmaukt kēniņa meitai gradzynu. Zyrgs lyka palnuruškal leist pa vīnu ausi īškā pa ūtrū uorā. Kai tik jis izleida caur zyrgu ausim, tyulēt puorsameja par staltu skaisti gērbtu jaunekli, sāda zyrgam mugorā un aizjuoja, ka zeme vīn nūdunēja. Ceļā viņš danuocja sovus bruoļus, nūpēra tūs. Un vīuā vēja skrītinī izskrēja uz kolma, nūmaucja kēniņa meitai gradzynu un otkon juoja uz muojom.

Te iis palaidja zyrgu vaļā, bet pats, apgērbis vacas drēbes, leida palnūs

Kad bruoļi atjuoja uz muojom, jis žuowuodams vaicuoja, kū šī tur redzēja. Bet jīm nasagribēja stuostīt par sovu kaunu. Pēc nazcik dīnom kēniņš pavēlēja saīt vysim jaunekļim un meklēja pi viņim sovas meitas gradzyna. Bruoļim nazynūt, palnuruška ari aizguoja, bet šū reizi sovā vacajā palnu apgērbā. Kēniņš dūmuoja atrast gradzynu pi kaida slovana kēniņa dāla, bet atroda pi muļka palnuruškas. Nagribēja gon tam dūt meitas, bet pēc taisnības princese krita palnuruškai. Kēniņš nadreikstēja sovu vuordu lauzt un tuopēc pavēlēja sulaiņim apmozguot palnurušku, un tad sataisēja boguotas kuozas. Kuozuos beja ari palnuruškas bruoļi un vysas kēnests ļaud's. Nu palnuruška dzeivuoja laimīgs ar kēniņa meitu zalta pilī uz stykla kolna.