43. A. 530. Juops Patašs Ludzas apr.

Tāvam beja treis dāli: divi gudri, vīns muļkis. Jīm beja uz lukstu sīna kaudze, kur katru nakti naz kas ēdja sīnu. Tāvs syotīja sorguot sovus gudrūs dālus, bet jī nanūsorguoja. Nikuo darīt - syutīja ari jaunuokū, muļkīti. Jis pošā pyrmā naktī nūgiva pi kaudzes svešu zvrgu ar zvaigzni pīrī. Zyrgs lyudzja, lai palaiž jū vaļā, jo nuokūtnē byuškis jam derīgs. Tai zyrgs ari tyka palaists vaļā.

Ūtrā naktī muļkis nūgiva zyrgu ar mēnesi pīrī un trešā naktī nūgiva zyrgu ar sauli.

Tuos zemes kēniņš sareikuoja lelu balli un aicynuoja vysus saceikstētīs : kas varēs nu juo meitas piersta nūiemt gradzynu, kura sēd ūtrā stuovā, tys dabuos jū par sīvu. Vacuokī bruoļi sazagatavuojās juot: vīns uz keiļa, ūtrs uz vucyna, bet jaunuokū bruoli pametja sātā, lai izpyuš nu palnu lynsāklas. Jaunuokais bruol's pasvilpuoja - tyuleņ atskrēja zyrgs ar zvaigzni pīrī. Zyrgs pataisīja tcirus lynsāklas. Tad uz juo atsasāda jaunuokais bruols, dadzyna vacuokūs bruoļus un skrīdams cauri uzzaklīdzja: "Vucyns kuorklūs, keiļs dubļūs!"

Vacuokī bruoļi dzierdēja gon, tik napazyna, tuodēļ soka: "Te jau kaids kungs nūjuoja."

Muļkītis ar pyrmū zyrgu vēl nadalēcja, ar ūtru. kam mēness pīrī, drusku tik nakēra, bet pēdīgi atsasāda uz trešuo. kam saule pīrī. Uz juo jis dalēcja leidz kēniņa meitai un nūmaucja nu juos piersta gradzrynu..

Nūjuojis uz muojom, jaunuokais bruolis apsēja pierstu ar kuokoru. Nakti jis atraisēja pierstu pazavērt gradzynu, te jis paspeida kai guntiņa. Šū vacuokī bruoļi pamanējuši uzklīdzja: "Kuo tu, muļkis, ar guntiņu jūkoj? Drēbes sadadzynuosi!"

Ūtrā dīnā kēninš pras, ka juo meitai nav vaira gradzyna uz piersta. Jis guoja tagad gradzyna maklātu un atguoja ari pi vacuokim bruoļim. Pi jūs naatradis, īt maklātu uz jaunuokū. Tu radzādami, vacuokī bruoļi soka: "Tev par velti uz ju īt, jo jis tikai sātā palnus rušinuoja."

Kēniņš napaklausīja un nūguoja uz jū. Tur veras, ka jam ar kudkoru piersts apsīts. Tai atraisīja pierstu un kēniņš pazyna sovas meitas gradzynu. Par tū kēniņš jam atdevja duorgas drēbes un ari sovu meitu; bet vacuokī bruoļi tam nūsabreinuoja, ka muļkītis beja gudruoks par jīm.