57. A. 300. 530. Jānis Kungs Lielezeres Puseros. Brīvzemnieka kr. LP, VI, 672 (124, 16).

[Vienam tēvam bijuši trīs dēli: divi gudri, viens muļķis.] Muļķītis nemaz muļķis nebijis - viņš tikai izlicies par tādu. Un tēvs mirdams bija noteicis, lai katrs dēls savu nakti viņa kapu sargā; bet gudrie negājuši. Muļķītis aizgājis un nogulies uz tēva kapa. Pusnaktī atjājis velns sudraba zirgā un aicinājis muļķīti cīkstēties. Labi. Velns viņu sakampis un iesviedis līdz puscelim zemē, un tad grābis viņš atkal velnu un iesviedis pāri par ceļiem zemē; beidzot sadzinis velnu pavisam zemē, paņēmis velna sudraba zirgu un ielicis tai ozola dobumā, ko tēvs pats bija izaudzinājis savā mūžā. Otrā un trešā naktī tāpat cīnījies ar velnu un atņēmis tam zelta un dimanta zirgus.

Bet nu ķēniņš bija uztaisījis tādu glāžu kalnu ar trim tāžām (stāviem) un augšā nosēdinājis savu vienīgo meitu.

Pirmo dienu muļķītis ar sudraba zirgu uzjājis pirmajā kalna tāžā, otrā dienā otrā un trešā ar dimanta zirgu trešajā tāžā un tūliņ ar meitu pārmijuši gredzenus.

[Tad muļķītis aizjājis uz māju, noslēpis savu zirgu un aptinis pirkstu ar lupatu, kur bijis ķēniņa meitas gredzens. Pēdīgi ķēniņš tomēr atradis īsto jātnieku un tā muļķītis apprecējis ķēniņa meitu.]