66. A. 313. 530. K. R. Zommers Gulbenē. LP, VI, 62 (124, 24).

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais dums. Tēvam katru nakti nozudušas siena kaudzes un tādēļ sūtījis dēlus sargāt. Bet gudrie nevarējuši nosargāt, gājis dumais. Tas aizgājis, uzkāpis siena kaudzē un apgulies. Ap pusnakti redz, ka brauc melns kungs ļoti lielās ragavās un pie siena kaudzes izkāpis no ragavām. Te tai pašā brīdī sagadījušies mazi vīriņi, uzsvieduši siena kaudzi uz ragavām ar visu dumo un braukuši projām. Bet dumais kaudzes galā sācis līksmoties, ka nu šo vedot ar godu uz mājām kā lielkungu, kā augstmani; bet kad kaudzi izkraušot lai tikai tad nenobīstoties no viņa, ieraudzīdami tik lielu vīru kaudzes galā!

Melnais kungs ar vīriņiem braucis, braucis - nobraucis pie dzelzs mājas un sācis ar vīriņiem kaudzi izkŗaut. Tikmēr kŗāvuši - ieraudzījuši dumo un tā tūliņ paņēmuši šo aiz apkakles un iemetuši dzelzs mājā, kur jau viena meitene bijusi priekšā. Meitene tad izstāstījusi dumajam, ka melnais kungs esot velns un ka dzelzs mājā esot vienā traukā tāds ūdens: ja iedzer drusku - jau stiprāks, ja izdzerot visu trauku, tad esot stiprāks par velnu. Dumais, gribēdams izpestīties no velna sposta, izdzēris ūdens trauku gluži tukšu un iestiprinājies tik vareni, ka velna lielo zobinu pacēlis un svaidījis kā nieku. Ar lielo zobinu pēdīgi izcirtis dzelzs durvis un nu ar meiteni netraucēti aizbēguši. Bēguši, bēguši - velns dzinies paka un panācis. Iesācies cīniņš. Bet dumais ar smago zobinu nocirtis velnam galvu un tad meitene aizgājusi uz savām mājām, dumais ar nokautā velna zirgiem pārbraucis uz savām. Bet šī meitene bijusi nāburga (kaimiņa) ķēniņa meita. Un tikko nu pārnākusi, tēvs to uzcēlis ledus kalnā, nosacīdams: kas pie viņas uzjāšot, tam došot to par sievu un pu valsti pūram līdz.

Gudrie brāļi, to padzirdēdami, tūliņ jājuši kalnā; bet dumo līdz neņēmuši - iebēruši sinepes pelnos, lai tos izlasot! Dumais par to laiku sinepes bij izlasījis un aizjājis ar pirmo velna zirgu līdz ledus kalnam un uzjājis gandrīz līdz pusei.

Otrā dienā gudrie atkal jājuši uz kalnu un iebēruši sinepes pelnos. Dumais izlasījis sinepes un ar otru velna zirgu jau uzjājis ledus kalnā pāri lielai pusei.

Trešo dienu gudrie atkal iebēruši sinepes pelnos, aizjādami uz ledus kalnu; bet dumais šodien uzjājis ar trešo velna zirgu ledus kalna galā pie ķēniņa meitas. Ķēniņa meita uzmaukusi tā, ka viņš nemaz ne manījis, ne redzējis - lūka gredzenu pirkstā, nokāpusi no kalna un sacījusi tēvam, lai sasaucot visus vīriešus pilī un kuŗam esot lūka gredzens pirkstā, tas esot viņas brūtgāns. Sasauca visus kopā, atrada lūka gredzenu dumajam pirkstā. Nu dumais dabūja ķēniņa meitu par sievu.