71. A. 530. Skolnieks Ed. Samuša Bauskas apr. Skaistkalnē.

Vienam tēvam bija trīs dēli : divi bija gudri, trešais muļķis. Gudrie dēli bija savam tēvam paklausīgi, bet muļķītis turpretim bija liels stūrgalvis. Kādu laiku tēva druvā kautkas nezināms ēda auzas. Tad tēvs pavēlēja saviem dēliem, lai viņi ietu un sargātu auzu lauku. Dēli bija arī ar mieru.

Pirmo nakti aizgāja vecākais dēls. Nosēdies zem koka, tas sāka gaidīt zadzēju, bet kad bija jau pusnakts, dēls aizmiga. No rīta tēvs prasa: "Ko ta tu novaktēsi?"

Dēls atbild: nekas neesot bijis.

Otru nakti iet vaktēt vidējais dēls. Aizgājis un nogulies lauku

malā, bet kad pusnakts jau bija klāt, dēls aizmiga. No rīta tēvs prasa atkal: vai esot kas bijis vai nē?

Dēls atbild nekas neesot.

Nu nāk muļķīša kārta. Muļķītis tomēr šoreiz paklausa un iet sargāt. Nogulies zem koka, viņš sāka gaidīt. Kad pusnakts jau klāt, viņam ļoti uzmācās miegs, bet viņš ieliek acīs divus kociņu gabalus un tā acis nevar aizdarīties. Te ap pusnakti atskrien skaists zirgs un sāk ēst auzas, cik tik var. Muļķītis uzmanīgi pielien klāt un uzlec tam mugurā. Bet zirgs sāk trakot, aulekšot, un mēģina nosviest muļķīti no muguras. Kad jau piekusa un redz ka nekas nebūs, viņš sāk lūgties muļķīti, lai šo atlaižot, šis maksāšot, kā tik spēšot.

Labi, muļķītis ir ar mieru un nokāpj no muguras. "Bet tev būs jāpiegādā vēl trīs tādi paši zirgi, kā tu," nosaka muļķītis un iet apmierināts uz māju.

Izstāstījis tēvam, kas noticis, brāļiem pavēl lai iztaisa trīs staļļus; bet brāļi tam netic un staļļus netaisa. Tad muļķītis pasaka tēvam un tēvs nu pats pavēlē dēliem taisīt trīs staļļus. Brāļi stājās pie darba un drīzā laikā visi trīs staļļi gatavi.

Tad muļķītis iziet ārā un uzsvelpj trīs reizes, tūlin arī atskrien trīs skaisti zirgi un ieskrien katrs savā stallī. Tagad tēvs un dēli ļoti priecīgi, un muļķītis drīzi aizmirst, kas noticis, un tikai uz krāsns un rušina pelnus.

Te kādu dienu pienāk ziņas no tās zemes ķēniņa, ka viņa dēls precēšoties, un arī tēva dēlus ielūdz uz kāzām. Drīzi pienāk kāzu diena un brāļi dodas ceļā uz ķēniņu, bet muļķītim jāpaliek mājā, jo gudrie viņu neņem līdzi, lai gan arī viņam bija ielūgums. Kad brāļi jau bija aizgājuši, arī muļķītis sāka posties uz kāzām.

Viņš izgāja ārā un pasvelpa un pēc kāda laiciņa atskrēja zirgs ar vienu zvaigzni pierē. Tad muļķītis tūlīt ielīda par vienu ausi iekšā un otru iznāca ārā. Kad iznāca ārā no auss, viņš bija palicis par skaistu jaunekli. Tad viņš sēdās uz zirga un jāja uz kāzu namu. Kad piejāja pie ķēniņa pils durvim, tad visi sāka lūgt, lai šis nākot iekšā, bet viņš negāja. Tad iznāca viņa brāļi un arī lūdza iekšā, bet viņš negāja, nebija vēl pielūdzams. Beidzat viņš lika, lai iznāk ķēniņiene, kuŗai būs kāzas, tad būšot šis iet iekšā; bet ja ne, tad šis jāšot projām. Pasauca arī brūti.

Ķēniņa dēla brūte nu arī atdod viņam godu. Bet kad līgava piegāja klāt, lai sniegtu roku un lūgtu iekšā, muļķītis saķēra viņu aiz matiem, uzlika uz sava zirga un aizjāja projām.

Tad visi galma ļaudis dodas viņam pakaļ, bet kur tu vairs panāksi? Muļķītis pārved līgavu mājā un ieliek pirmajā klētī. Tad ielien zirgam pa vienu ausi iekšā un izlien pa otru ārā. Kad izlīda ārā, viņš bija tāds pats kā jau vienādi.

Otrā dienā atnāk gudrie brāļi un stāsta, kas par lielu brīnumu noticis pie ķēniņa; bet muļķītis tikai brīnās vien. Drīzi pēc tam atkal pienāk ziņas, ka jāierodas uz kāzām. Otras valsts ķēniņa dēlam atkal kāzas un šoreiz atkal ielūdz tēva dēlus. Tā atkal pienāk drīzi kāzu diena un vecākie dēli taisās ceļā. bet muļķīti neņem līdzi.

Muļķītis iziet ārā, uzsvelpj reizi un atskrien daiļš zirgs ar divām zvaigznēm pierē. Tad muļķītis ielien zirgam pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā, un iznāk atkal tāds pats kungs kā pirmo reizi. Viņš sēžas zirgam mugurā un jāj uz kāzām. Kad jau ir klāt pie kāzu nama, tad iznāk visi galma ļaudis un lūdz viņu iekšā, bet viņš nav pielūdzams. Beidzot viņš lūdz, lai iznāk pati līgava. Tikko līgava parādās, muļķītis to saķer aiz matiem un projām.

Tagad nu visi oti uztraucas un sāk dzīties pakaļ, bet viss par velti. Muļķītis, pārjājis mājās, ieved līgavu otrā klētī, aiztaisa durvis ciet un pats izlien caur zirga ausim un iznāk tāds pats, kā agrāk bijis.

Otrā dienā pārnāk muļķīša brāļi no kāzām un stāsta nedzirdētas lietas; bet muļķītis tik brīnās vien. Pēc kāda laika atkal uzlūdz brāļus uz dzīrām; bet šoreiz uz trešās valstiņas ķēniņa dēla kāzām. Drīzi arī pienāk kāzu diena un gudrie brāļi dodas uz kāzām, bet muļķis paliek mājā. Kad gudrie brāļi jau bija aizgājuši, drīz arī muļķītis izgāja ārā. Viņš uzsvelpa un atskrēja zirgs ar trim zvaigznēm pierē. Muļķītis tūliņ ielīda pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā, pārvērtās par skaistu princi, tad sēdās zirgam mugurā un aizjāja uz kāzu namu. Tikko piejāja pie kāzu nama durvim, kā tūlīt iznāca kāzinieki un lūdza viņu iekšā, bet princis nebija pielūdzams. Beidzot viņš :lūdza, lai iznāk līgava un lai atdod viņam godu, tad šis iešot iekšā.

Te arī parādījās līgava un atdod princim godu. Bet tikko tā parādījās, tas viņu saķēra aiz matiem un aizjāja. Visi kāzinieki dodas viņam pakaļ, bet viss par velti. Pārjājis mājā, muļķītis noliek līgavu trešajā klētī un pats izlien caur zirga ausi un paliec atkal kāds bijis.

Pēc kāda laika pārnāk brāļi mājā un stāsta nedzirdētas lietas par kāzām, jau trešās kāzās esot nozagta līgava. Visi brīnās un arī muļķītis brīnās līdz. Pēc kāda laika muļķītis nodomāja parādīt savas spējas kādas viņš muļķa gados izdarījis.

Kādu dienu muļķis pavēl iziet abiem brāļiem ārā. Brāļi kā par brīnumu arī paklausīja muļķītim un izgāja. Un kad visi bija izgājuši, tad muļķītis pasvelpa un tūlin atskrēja tie paši zirgi visi trīs ar zvaigznēm pierē. Gudrie redz, ka tie ir tie paši trīs zirgi, kuŗus bija redzējuši ķēniņa dēla kāzās. Visi zirgi ieskrien katrs savā stallī, kuŗus bija taisījuši gudrie brāļi uz tēva pavēles. Tagad muļķītis izņēma no ķulītes trīs vaska ritenīšus un sāka tos

pēc kārtas laist uz priekšu. Pirmo riteni paņēmis, saka uz vecāko brāli : "Ej uz to vietu, kur nostāsies šis ritenis."

"Labi," atbild brāļi un taisās jau iet.

Pēc tam muļķītis paņem otru ritenīti un saka uz vidējo brāli: "Ej pēc šī ritenīša."

Brālis arī paklausa un aiziet. Pēdīgi paņem trešo ritenīti un palaiž, tad iet pats pakaļ. Visi ritenīši nostājaa pie klēts durvim. Pirmais nostājas pie pirmām durvim, otrs pie otrām un trešais pie trešām durvim. Vēl reizi ņem muļķītis ritenīšus un laiž. Tagad visi apstājās pie staļļa, atkal katrs pie savām durvim. Tad muļķītis liek katram iet savā klētī un ņemt savu līgavu un stallī savu zirgu. Nu visi trīs brāļi apprecējās, izlīgst savā starpā un dzīvo laimīgi.