76. A. 530. Skolnieks J. Bernāts no K. Pelnēnes Nīcā, K. Lielozola kr.

Glāžu kalnā dzīvoja apburta princese. Turpat dārzā bija zelta ābele ar vienu ābolu, ko apvaktēja viens ērglis. Bija izsludināts: kas to ābolu noraus, tas dabūs skaisto princesi par sievu.

Tur nu jāja gan prinči, gan bruņenieki, bet neviens nevarēja uzjāt tai kalnā. Tiklīdz būtu kalna galu sasnieguši, ērglis izknābis zirgiem un cilvēkiem acis, un visi atkrituši atpakaļ, tā ka apkārtne gar kalnu bijusi jau kā kapsēta. Te nu radās atkal kāds sirsnīgs jauneklis, kas ar savu zirgu devās kalnā. Tiklīdz viņš bija kalna galu sasniedzis, ērglis viņam iecirta savus magus miesā un pacēla to augstu gaisā, bet viņš satvēra ērglim abas divas kājas, tā ka ērglis nu laidās ar viņu pa dārzu apkārt. Kad nu viri bija tā pielaidušies pie zelta ābeles, viņš izrāva no savas kabatas nazi un nogrieza ērglim abas kājas.

Jauneklis norāva zelta ābolu un iemantoja princesi, bet ērgļa asinis uzmodināja visus nositušos cilvēkus un zirgus.