Kaķis palīdz bārenītei.

1. A. 545 A. J. Niedre Vec - Sērenē. LP, V, 130. 5.

Vienai mātei divas meitas: īstā meita un pameita. Pameita bijusi daiļa kā saule; īstā meita tik nedaiļa kā nakts. Bet pamātei briesmīgi skaudis pameitas daiļums; viņa nogājusi pie raganas par to lietu aprunāties. Ragana mācījusi: "Pielej trīs reizes kaķa asinis pameitai pie ēdiena, tad tā nositīsies ar trumiem, augoņiem, vātim un paliks briesmīgi nejauka."
Pamāte tā darīja. Un patiesi: jau otrā nedēļā pameita bija kā nosēta ar augoņiem, trumiem, nelāgām vātim. Nu pamāte iertmāja vīram, ka tādu nevarot pie cilvēkiem vairs turēt - pielipšot nelāgās vātis itin visiem, ko tad? Jādzenot pie laika mežā, tur lai veseļojas. Vīrs gan pretojās tādām iedomām; bet pamāte neatlaidās. Otra dienā, kamēr vīrs pie darba, šī jau pameitu aizdzinusi mežā. Neviens negāja bēduli pavadīt; tikai kaķītis, Incītis, tas tecēja līdz.
Nu pameita gāja, gāja - kaķītis Incītis tecēja pa priekšu, beidzot mežā atrada būdiņu un pie būdiņas avotiņu. Kaķītis teica: "Mazgājies šinī avotā, tad paliksi vesela!"
Pameita nomazgājās, visi trumi tūlin nozuda un nu bija atkal tikpat daiļa kā agrāk. Otrā rītā kaķītis sacīja: "Paliec būdiņā. es iešu ēst paraudzīt!"
Labi. Kaķītis aizgāja muižā, dabūja no pavāra maizi un nesa uz mežu. Kunga dēls satika kaķi un vaicāja: "Kur liksi maizi?"
"Tā un tā - jānes daiļai pameitai."
"Kur tad tāda daiļa tev ir?"
"A! nāc līdz, tad redzēsi! "
Kunga dēls aizgāja līdz un atrada daiļo pameitu būdiņā sērojam. Viņam patika ļoti tāds daiļums; tādēļ pārveda mājā un apņēma par sievu.. Nu pameitai ausa laimīgas dienas, kā jau nu kunga sievai.