Kaķis palīdz bārenītei.

2. A. 545. A. M. Srupska no vecas māmiņas Neretā. Folkloras krātuvē.

Reiz vienam vīram nomina sieva un viņš apprecēja otru. No pirmās sievas viņam bija viena meita, ko pamāte nevarēja ieraudzīt, tādēļ ka viņa bija ļoti skaista. Viņa ņem un nobuŗ meitu, tā kā visa viņa apsitas ar trumiem. Katram, kas viņu uzskatīja, palika riebīgi. Nu vīrs iet pie kunga un lūdz, lai ļauj mežā uzcelt viņa meitai mazu mājiņu, ko arī kungs atļauj. Viņu aizved, atstāj vienu un pakar tur vēl spieģeli, lai viņa vienmēr paskatoties.
Vienu nakti uznāk bargs laiks ar stipru lietu. Te meitiņa dzird, ka kaut kas pie durvim skribina un ieņaudas. Viņa pieceļas - ies raudzīt, kas tur ir? Atveŗ durvis - ierauga melnu kaķi, nolijušu un nosalušu. Tūlin viņa to paņem un ienes iekšā. Kaķītis sāk runāt un saukt viņu par mammu. Te viņai iznāk ik iet spieģelim gaŗām un pamest tur nejauši acis. Nu viņa ierauga, ka viņa tagad ir vēl skaistāka, kā agrāki bijusi.
Vienu dienu kaķītis teic, ka iešot uz medībām, un aiziet uz mežu. Pašreiz kunga meitām iebrauc precinieki. Kungam bijušas trīs meitas un viens dēls. Bet nu precinieks patīk visām trim meitām. Ko nu darīt? Norunā viņu nokaut, prātodamas: "Uztaisīsim viņam mīkstu gultu, bet brālim cietu, lai tad guļ abi vienā istabā. Nakti ieiesim un nokausim viņu."
Bet kaķītis, staigādams pa kukņu, visu noklausās, pielien nemanot pie precinieka, izstāsta visu un pieteic, lai mīkstajā gultā viņš neguļ. Vakariņas ir paēstas, nu ies gulēt, bet precinieks teic uz brāli: "Guli tu tanī mīkstā gultā, jo es neesmu ieradis tādā gulēt: man sāp galva."
Brālis nekā ļauna nezinādams, iegulstas arī mīkstajā gultai un drīz vien guļ aizmidzis, bet preciniekam miegs ne prātā - tik guļ un gaida. Ap divpadsmitiem nāk lēnītņām meitas iekšā --kā klāt, tā pārgriež brālim rīkli.
Otrā rītā kungs iet gulētājus modināt un atron dēlu ar pārgrieztu rīkli. Precinieku saņem par to vainīgo un izsludina jau visam pagastam; ka pēc trim dienām tiks pakārts kunga dēla slepkava.
Trešā dienā sanāk viss pagasts, katrs grib redzēt kunga slepkavu. Nu pašreiz vedīs viņu kārt. Te kaķītis uzskrien pa virvēm augšā un uzsauc: "Uzklausaties mani! Šis cilvēks, kas šodien tiks pakārts, ir nevainīgs."
Tad viņš izstāsta visu, ko bija dzirdējis. Paša kunga meitas esot savu brāli nokāvušas. "Ja neticat. tad nāciet uz klēti! Es jums parādīšu, kur vēl zobens atrodas, ar ko meitas savu brāli nokāva."
Nu visi iet uz klēti. Kaķītis pieved pie tīnes, lai taisot vaļā. Kad ataisa tad atron zobenu ar visām asinīm. Kungs ved visas trīs meitas ārā un pakaŗ. Izglābtais pieiet pie kaķīša un saka: "Ko tu gribi, to visu izpildīšu."
" Kaķītis atbild: "Es nekā no tevis vairāk negribu. tik precē manu mammu!"
Izglābtais domā, kā lai kaķi precē. Bet neko darīt, viņš ir glābis dzīvību. Nu iesēžas karietē un brauc. Kad tiek tuvāk tad kaķītis teic: ,.Brauc vien, es skriešu un pateikšu mammai."
Kaķītis ieskrien iekšā un uzsauc: "Mamma, apģērbies, tev būs precinieks."
Nu viņa mudīgi apģērbjas, sēž un gaida. Te atveras durvis un viesis ienāk iekšā. Precinieks paliek kā mēms: tik skaistu meitu viņš vēl nebija redzējis. Viņš ņem to tūlin savā karietē, ved uz savu pili un drīz vien nosvin kāzas.
Pēc kāzām kaķītis paņem bārdas nazi, ieiet pie savas mammas un lūdz, lai viņa šim griežot taisni pār muti ar to nazi. Mamma atbild: "Mīļo kaķīt, tu man tik mīļš un labs, kā lai tevim griežu?"
Bet kaķītis lūdzas un nedod miera.
"Nu labi," mamma teic, "dod ar to nazi!"
Viņa paņem nazi un velk. Te izskrien skaists jauneklis no tās kaķa ādas. Nu viņi visi bija priecīgi, ka viņš no burvības ir ticis vaļā. Tā viņi visi nodzīvoja laimīgi līdz mūža galam.