Kaķis palīdz puisim.

7. A. 545. B. D. Ozoliņš. Jaun - Rozē. LP. V, 88 (24, 4 - b).

Viens vecītis stādījis rāceņus. Rudenī noņēmis rāceņus, sabēris dobē, pats nosēdies dobes malā un ēdis. Pienācis vilks : "Ko ēd?"
"Rāceņu - vai neredzi?"
"Dod man arī."
"Še viens!"
Vilks apēdis to gardu muti un vēl gribējis. Vecītis devis arī un labi paēdinājis šo. Beidzot vilks patencinājis: "Tā tad ēdu, ka ēdu - cik nu jāmaksā?"
"Nekā!"
"Ai, par to labumu sēdies tad man mugurā, aiznesīšu tevi līdz Pērkonam."
Labi, vilks aiznesis Rāceņu vecīti līdz Pērkonam un iestāstījis Pērkonam, cik Rāceņu vecītis bagāts esot: viņam esot daudz liellopu, daudz avju, daudz cūku, liela liela pilsēta ar iedzīvotājiem un tādēļ esot atnācis Pērkoņa meitu precēt.
,,Tas nevar būt!" Pērkons atteicis, "gribu pats savām acim redzēt Rāceņu veča lielo mantu, citādi neticēšu."
Nu gājuši skatīties. Bet vilks tecējis pa priekšu un piekodinājis govju ganiem: "'Tur nāk Pērkons, tas jūs saspers; bet sakait, ka esat Rāceņu veča gani, tad paliksit dzīvi."
Labi. Atnācis Pērkons: "Kā gani esat?"
"Rāceņu veča!"
"Jā, jā!" Pērkons noņurdējis un gājis tālāk.
Bet par to laiku vilks piekodinājis avju ganiem: "Tur nāk Pērkons, tas jūs saspers; bet sakait, ka esat Rāceņu veča gani, tad paliksit dzīvi."
Labi. Atnācis Pērkons: "Kā gani esat?"
"Rāceņu veča!"
"Jā, jā!" Pērkons noņurdējis un gājis tālāk.
Bet par to laiku vilks piekodinājis cūku ganiem: ,,Tur nāk Pērkons, tas jūs saspers; bet sakait, ka esat Rāceņu veča gani, tad paliksit dzīvi."
Labi. Atnācis Pērkons: "Kā gani esat?"
"Rāceņu veča!"
"Jā, jā!" Pērkons noņurdējis un gājis tālāk.
Bet par to laiku vilks iegājis pilsētā un vaicājis: "Kam šī pilsēta pieder, "
"Čūskai!" pilsētnieki atbildējuši.
Vai dzirdat! nesakait vis: čūskai pilsēta pieder! Tur nāk Pērkons, tas jūs saspers; sakait labāk: Rāceņu veča, tad Pērkons nekā nedarīs. Bet kur tad čūska, diezin, guļ?"
"Gultā!" pilsētnieki atbildējuši. "
Nu vilks iegājis pie čūskas un teicis, lai ejot labāk caurā ozolā gulēt, citādi Pērkons sasperšot. Čūska ielīdusi ozola dobumā. Atnācis Pērkons, vaicājis pilsētniekiem: "Kam šī pilsēta pieder?"
"Rāceņu vecim!" pilsētnieki atbildējuši. "
"Bet kur man būs savu lielo spēku parādīt?"
" Vilks nu rādījis uz veco ozolu, lai tur parādot lielo spēku. Tūliņ Pērkons saspārdījis ozolu un nospēris arī čūsku. Nu atdevis Rāceņu vecim savu vienīgo meitu par sievu.