Kaķis palīdz puisim.

9. A. 545. B. No N. Rancāna krājuma.

Agrākos laikos dzīvoja pasaulē viens cilvēks, ko sauca par kaķa kungu. Visa viņa manta bija tikai ceplis un kaķis. Vienreiz kaķa kungs sadomāja precēties un kaķis skrēja pie ķēniņa meitas par precinieku. Kaķis aizskrien pirmo reiz pie ķēniņa, sarunā ķēniņa meitu un skrien atpakaļ pie sava kunga. Tam viņš nu izstāsta, ka viņš jau esot ķēniņa meitu sarunājis.
Kaķis skrien atkal katru reizi uz ķēniņu un satiek ceļā daudz lapsu. Lapsas vaicā kaķim: "Kur tu skriesi, kaķīt?"
Kaķis atbild: "Skriešu pie ķēniņa gaļas ēst."
Lapsas grib, lai viņas ar' aizved pie ķēniņa gaļas saēsties. Kaķis arī aizved lapsas un salaiž tās ķēniņa dārzā. Tad viņš aiziet pie ķēniņa un stāsta, ka šis atdzinis no nākošā znota daudz lapsu par dāvanu. Atskrien kaķis uz savu sētu un stāsta savam kungam, kā viņam izdevies ar lapsām.
Vēl trešo reizi skrien kaķis uz ķēniņu, un skriedams satiek daudz vilku. Vilki vaicā: ,,Nu, kaķīt, kur tu skriesi?"
Kaķis atbild "Skriešu pie ķēniņa gaļas ēst."
Vilki lūdza, lai šos arī vedot līdza pie ķēniņa gaļas saēsties. Kaķis arī ņem vilkus līdza, aizved uz ķēniņu, salaiž tos pils dārzā un pasaka ķēniņam, ka znots viņam atsūtījis arī vēl daudz vilku.
Tad ķēniņš priecādamies par dāvanām saka: "Nu varēs arī braukt kāzas dzert."
Kaķis aiziet uz māju un izstāsta, kā viņam izdevies ar vilkiem, un ka ķēniņš tam jau apsolījis savu meitu.
Kaķa kungs vaicā: "Ar ko tad es braukšu? Man jau nav ne krekla, ne bikšu, ne zirga."
Kaķis atbild: "Es redzēju, ka viens saimnieks aizveda vienu vecu ķēvi uz mežu un palaida to vilkiem par barību. Es tev to atvedīšu ko braukt. Redzēju arī grāvī iesviestus vecus ratus. Es tos atvilkšu, aizjūgšu veco ķēvi un tu varēsi braukt."
To visu kaķis apgādājis un tad braukuši kāzas dzert. Braukdami piebraukuši pie lielas upes un kā braukuši pāri, tā noslīkuši rati ar visu ķēvi tai upē Kaķa kungs, novilcies pliks, sēd upmalā, bet kaķis skrien uz ķēniņu un stāsta, ka viņiem zirgi noslīkuši, un ka kungs sēd upmalā bez drēbēm. Kaķis pamāca savu kungu, lai tas nesēstas pirmajos zirgos un lai nevelk arī pirmās drēbes. Kad atbraukšot ar otriem zirgiem, tad arī vēl nevajagat sēsties iekšā. Tikai kad atbraukšot ar trešiem labākiem zirgiem un kad atvedīšot labākas drēbes, tad varot sēsties iekšā. un braukt uz ķēniņu. Kaķa kungs arī paklausīja savam kaķītim.
Kad atbrauca pirmie zirgi un atveda viņam drēbes, viņš nemaz nesēdās ratos. Aizbraukuši atkal uz ķēniņu atpakaļ, tos zirgus nojūguši, aizjūguši citus zirgus un paņēmuši citas drēbes līdza. Bet kaķa kungs kā nesēstas, tā nesēstas arī tagad. Neko darīt, jābrauc atkal atpakaļ uz ķēniņu. Sulaiņi nojūdz tos zirgus zemē, aizjūdz citu karieti un citus zirgus un sameklē arī citas drēbes, kādas tikai pats ķēniņš valkājis. Atbrauc nu sulaiņi pie kaķa kunga, tas tūliņ apvelk drēbes, sēstas karietē un aizbrauc uz ķēniņa pili. Tur sabrauc arī daudz viesu un nodzer bagātas kāzas. Visi viesi nu taisās braukt arī uz kaķa kungu. Papriekšu brauc kaķis, tad citi kāzinieki. Braukdams kaķis satiek cūkganus un vaicā: "Kā gani jūs esat?"
Gani atbild: ,.Esam raganas gani."
Kaķis saka: ,.Vai, nesakait, ka raganas gani, bet sakait, ka esat kaķa kunga gani. Atbrauks Pērkons un jūs saspers."
Kaķis skrien vēl tālāk, satiek vēršu ganus un vaicā: "Kā gani jūs esat ? "
Tie atbild: "Mēs esam raganas gani."
Bet kaķis saka, lai nesakot, ka esot raganas gani, tad Pērkons atbraukšot un saspārdīšot. "Teiciet, ka esat kaķa kunga gani."
Tad kaķis skrien vēl tālāk, un satiek zirgu ganus un vaicā: "Kā gani jūs esat? ''
Bet kaķis pamāca viņus nesacīt, ka esot raganas gani, tad Pērkons atbraukšot un saspārdīšot.
Tad kaķis skrien vēl tālāk, un satiek zirgu ganus un vaicā: "Kā šī muiža ir?"
Ļaudis atbild: "Raganas muiža!"
Kaķis pieteic, lai nesakot vis, ka raganas muiža, bet lai sakot ka tā esot kaķa kunga muiža. Raganām kaķis sacījis, lai noslēpjoties caurajā ozolā, citādi Pērkons viņas nosperšot. Tad kaķis saņem kāziniekus un dzeŗ kāzas. Nu uznāk bargs pērkons un sasper cauro ozolu ar visām raganām. Kaķa kungs nu paliek raganas muižā un dzīvo laimīgi.
P i e z i m e. Šī pasaka ir tulkota rakstu valodā. P. Š.