Kaķis palīdz puisim.

11. A. 545. B. Skolnieks P. Ramanauskis Preiļos. N. Rancāna kr.

Vecos laikos dzīvoja tālu mežā Kaula Pēteris. Reiz atnāk pie viņa lapsa un saka: "Esi sveicināts, Kaula Pēteri! Kā tu te viens pats tai būrī guli?"
"Ko lai es daru?" šis atbild.
"Brauksim uz ķēniņa meitu precībās."
"Ko nu runā tādus niekus? Vai tad pie manis nāks ķēniņa meita?"
Es tev nodzīšu bārdu un brauksim."
"Man jau nav zirga, ar ko tad brauksim?"
"Gan es visu dabūšu. Tagad tu pagaidi tepat, es aiziešu pie ķēniņa aprunāties."
Tad lapsa aizskrēja pie ķēniņa, dabūja zirgus un kamanas un atbrauca pie Kaula Pēteŗa. Viņa nodzina Kaula Pēterim bārdu, iesēdināja šo kamanās, pati nosēdās priekšā un brauca uz ķēniņu. Piebrauca pie vienas upes, kur zirgs ar kamanām iegāzās ūdenī. Lapsa nu panāca Kaula Pēteri : "Tu sēdi te un gaidi, kamēr es aizskriešu uz ķēniņu!"
Lapsa aiziet pie ķēniņa un žēlojas: "Atnācu pie jums žēlastības lūgties. Mums notika liela nelaime. Zirgs ar visām kamanām noslīka zem ledus, un kungs tik tikko izglābās."
Ķēniņš pasaka saviem sulaiņiem, lai aizjūdz pāra zirga un paņem līcējam sausas drēbes līdz. Sulaiņi aizbrauc, bet lapsa aizsteidzas priekšā un samāca Kaula Pēteri, lai pirmās drēbes un pirmos zirgus nopel. Atbrauc sulaiņi un piedāvā drēbes un zirgus. Kaula Pēteris saka: "Tādas drēbes es nevaru vilkt mugurā, un ar tādiem zirgiem arī nevaru braukt."
Sulaiņi atbrauc atpakaļ un izstāsta visu ķēniņam. Ķēniņš domā: "Kas tas gan par kungu var būt, kas šādas drēbes nepieņem ?"
Nu ķēniņš iedod sulaiņiem labākus zirgus un arī labākas drēbes. Sulaiņi aizbrauc atkal pie Kaula Pēteŗa, kas šoreiz ir ar mieru, apģērbjas, iesēstas ķēniņa kamanās un aizbrauc. Pretī viņiem nāk pats ķēniņš, ķēniņiene un ķēniņa meita. Skaistajās ķēniņa drēbēs Kaula Pēteris visiem patīk, nodzeŗ precības un nospriež vīkšt kāzas.
Uz māju braucot, Kaula Pēteris saka lapsai: "Manā žagaru būrī jau nevarēsim kāzas taisīt. Ko lai nu darām?"
Lapsa atbild: "Nebēdā neko, viss būs, kas vajadzīgs. Es zinu pagānu ķēniņa pili, izsūtīsim pagānus ārā un taisīsim tur kāzas."
Rītā lapsa izskrien ārā un skriedama sastop lielu pulku zaķu. Viens zaķis prasa: "Kūmiņ, kur skriedama?"
"Es skriešu uz ķēniņu labi saēsties." Vai mēs ar nevarētu līdza skriet?"
"Labi, skriesim vien!"
Nu aizskrien visi pie ķēniņa, lapsa ieiet iekšā un saka ķēniņam: "Znots jums atsūtīja lielu pulku zaķu."
Ķēniņš saka: "Kur lai tik daudz zaķu lieku?"
Lapsa atbild: "Laidiet tik dārzā!"
Tā nu ķēniņš ielaida zaķus dārzā, kam visapkārt bija cieta sēta, tā ka neviens nevarēja izbēgt. Ķēniņš priecājas par zaķiem un brīnās: "Kur viņš tik daudz zaķu dabūjis?"
Lapsa, pārnākusi mājā, skrien otrā dienā atkal uz ķēniņu. Skriedama viņa sastop lielu pulku stirnu. Stirnas vaicā: "Kūmiņ, kur tu skriedama?"
"Es skriešu uz ķēniņu labi saēsties." Vai mēs ar nevarētu līdza skriet?"
"Kāpēc ne? Skriesim tik projām!"
Kad nu pieskrien pie pils, tad lapsa saka uz stirnām: "Es ieiešu pie ķēniņa, tikmēr jūs še pagaidiet pie dārza!"
Iegājusi pie ķēniņa, lapsa saka: "Kungs, znots jums atsūtījis lielu pulku stirnu."
Viņš vaicā: "Kur lai es viņas lieku?"
Lapsa atbild: "Laidiet tik dārzā?"
Ķēniņš liek ielaist stirnas dārzā un brīnās: "Kur viņš tik daudz stirnu dabūjis?" Tad viņš saka lapsai: "Svētdien jau būs kāzas."
Lapsa atbild: "Varat braukt vai šodien uz laulībām, mums jau ir viss gatavs."
Lapsa aizskrien pie Kaula Pētera un pastāsta: "Svētdien jau būs kāzas, bet mums vēl nav nekas gatavs. Es aizskriešu uz pagāna ķēniņa pili, varbūt mums tur atļaus kāzas svinēt."
Lapsa aizskrien uz pagānu pili un prasa: "Vai jūs atļautu Kaula Pēterim šeit kāzas svinēt?"
Pagāni ir arī ar mieru. Lapsa stāsta tālāku: "Kā tik vien vajadzēs, viss būs: gan ēdienu, gan dzērienu. Bet to zinait, kā tik dzirdēsit viesus braucam, .lai tad te jūs vairs neviena nebūtu!"
"Kur tad lai mēs noslēpjamies?"
"Še tīrumā ir liels caurs ozols. Salieniet visi tai ozolā un palieciet tur, kamēr kāzas tiek svinētas!"
Lapsa aizskrien atkal pie Kaula Pēteŗa un saka: "Rītu nu brauksim uz ķēniņa pili!"
Rītā Kaula Pēteris arī sataisās un aizbrauc kopā ar lapsu uz ķēniņa pili. Sabrauc visi viesi, salaulā Kaula Pēteri ar ķēniņa meitu un nu dzer kāzas vienu, otru dienu. Tad lapsa uzaicina visus kāzu viesus: "Brauksim nu arī uz mūsu galu!"
Viesi arī visi sataisās un aizbrauc uz pagānu ķēniņa pili. Ķēniņš skatās un brīnās: "Pils gandrīz skaistāka par manu!"
Lapsa bija gādājusi arī par ēdieniem un dzērieniem. Ēd un dzer atkal vienu dienu, otru dienu. Lapsa saka : "Iesim nu arī pastaigāties un apskatīsim mūsu zemi!``
Iziet un visi staigāt un nonāk pie lielā ozola. Lapsa saka: "Lūkosim nu sašaut ar lielgabaliem šo veco ozolu."
Kā sacīts, tā darīts. Kā nu sāk šaudīt, tā sašauj ozolu ar visiem pagāniem. Tā Kaula Pēteris palika par ķēniņu pagānu valstī un dzīvoja tur laimīgi ar ķēniņa meitu.
P i e z ī m e. Pasaka ir atstāstīta rakstu valodā. P. s.