Kaķis palīdz puisim.
14. A.545 B. L. Uļjāna Latgalē. Latvju kultūras kr.
Dzeivuoja treis bruoļi: divi gudri, vīns muļkis. Vacuokī bŗuoļi kod izzadalīja,
atstuoja jaunuokajam bruoļam, muļķīšam, tikai cepli. Kad beja saule, tad mluļkītis
sēdēja uz cepļa, bet kad leja leits, tad leida ceplī.
Vīnu reizi medinīki guoja lopsas medītu. Lopsa aiz nuoves bailem nazynuoja, kur skrīt.
Daskrējuse pi cepļa, jei lyudzja muļkīti, lai īlaiž viņu vydā, sacīdama:
"Byušu es tev kaidu reizi izgodna."
Muļkīts pījēma lopsu ceplī un obi gulēja, koleidz medinīki paguoja garum. Tod lopsa
izleida nu cepļa, aizskrēja uz ceļa molu, tur atsagula un itkai aizmyga. Braicia garum
capuru tierguotuojs. Atradis nadzeivu lopsu, izlyka jū uz capuŗu vazuma un braucja
tuoļuok. Lopsa pa vīnai vīn izsvaidija vysas capures un galīgi paša izlēcja nu
rotim, salasīja vysas capures un atnesja muļķīšam. Pajēmja jei muļķīti un guoja
obēji uz jyuras molu un capures ari leidza nesja. Daguoja pi jyuras, atroda laivu un
īsasāda obi laivā. Lopsa beja par laivas dzinēju, bet muļkam pīsacēja, lai pa jyuru
kaisa capures. Braucja, braucja un pībraucja pi molas. Tur beja jau cyta vaļsts.
Atsavēŗa uz jyuru un īraudzēja vysā jyurā leidz kai cylvāku golvas ar capurem.
Lopsa pasacīja, lai muļkis sēd uz jyuras molas, bet paša aizguoja uz kēniņa pili,
pasacīt kēniņam, ka ir atbraucis cytas vaļstis kēniņa dāls precētīs. Lapsa
stuostīja, ka viņam bejis lels karaspāks, bet nūsleicis, tikai palykušas capures uz
jyudeņa viersa. Kēniņš pīsacīja sovai meitai, lai idūd jam sausas drēbes, jo
jaunais precinīks asūt izmiercis jvurā. Keniņa meita īdevja muļkīšam jaunas
drēbes, kuru lopsa dīvynuoja par kēniņa dālu. Tod apsagērbja muļķis un aizbraucja
uz kēniņa pili kai kēniņa dāls. Tod jis sasaprecēja ar kēniņa meitu un laidjās
braukt uz precinīka muojom. Lopsa vedja pavysam uz cytu pusi, na tur, kur beja precinīka
muojas. Kēniņš sovai meitai devja lelu karaspāku, kurs braucja reizē ar viņim.
Braucja, braucja un īraudzēja skaistas muojas, lopsa īguoja vydā Tur dzeivuoja treis
rogonas. Lopsa pasacēja rogonom, lai nūsagloboj, jo atejūt lels karaspāks. Rogonas
vysas treis aizskrēja uz sīna škyuni, kurš atsaroda uz teiruma. Tod lopsa pīsacīja
muļkīšam un kēniņa meitai īt tymuos muojuos, bet karaspākam pīsacīja sašaudēt
škyunīti ar vysom rogonom. Tai rogonom tyka atjemta dzeivība, bet muļkis palyka ar
kēniņa meitu skaistojuos muojuos.