Zelta putns.

6. A. 550. P.Š. no P. Smeltera piezīmēm Skaistā, 1895. g.

Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri un viens negudrs.
Viņam bija arī ābeļu dārzs, kur katru nakti pazudis viens skaists ābols. Tēvs nu sūtīja savus dēlus sargāt dārzu un noķert zagli. Vecākais brālis sarājot apgulstas un nekā nepamana. Tāpat iziet arī vidējam brālim. Pēdīgi iet sargāt jaunākais, negudrais brālis. Tas ierauga nakti ābelē zelta putnu. kam projām skrejot aizķeras aiz koka viena zelta spalva. Jaunākais dēls nu aiznes zelta spalvu savam tēvam.
Tēvs grib dabūt zelta putnu rokā, iedod jaunākam dēlam vienu zirgu un liek tam uzmeklēt putnu. Dēls nu jāj pasaulē un nonāk pie tādas vietas, kur viņa ceļš izšķiras trīs zaros un pie katra zara stāv stabs ar uzrakstu. Uz staba pa labai rokai ir rakstīts: ,,Kas pa šo ceļu jās, tam zirgs būs beigts, bet pats paliks dzīvs."
Pa kreisai rokai ir stabs ar uzrakstu : "Kas pa šo ceļu jās, tas pats būs beigts, bet zirgs paliks dzīvs."
Par vidus ceļu ir rakstīts: "Kas pa šo ceļu jās, tas pats beigts un zirgs beigts."
Dēls jāj pa labai rokai un sastop tur vilku, kas nokož un apēd viņa zirgu. Vilks tomēr apžēlo jātnieku un saka tam: "Sēsties man mugurā, es tevi aiznesīšu uz to vietu, kur ir zelta putns!"
Dēls arī paklausa vilka padomam, uzsēstas vilkam mugurā. un tas viņu aiznes naktī pie vienas augstas sētas, kur vilks to pamāca: "Ej pa vārtiem pilī iekšā, paņem putnu, bet atstāj putna būri!"
Dēls ieiet pilī, redz tur putnu skaistā zeltā būrī un domā pie sevis: "Kā lai nu es ņemu putnu bez būra?"
Atmezdams vilka padomu, viņš paņem putnu ar visu būri. Bet kā tik viņš ņem būri rokā, tūlin sāk skanēt visi zvaniņi, pamostas pils ļaudis, noķeŗ putna zagli un nodod to pils kungam. Kungs viņu tūliņ vēl negrib sodīt un saka: "Ja tu man atvedīsi zirgu ar zelta krēpēm, tad es tev atdošu zelta putnu."
Jaunākais dēls apņemas atvest prasīto zirgu un atgriežas atkal pie sava vilka. Vilks ir ar mieru palīdzēt un nones to atkal nākošā naktī pie vienas sētas, aiz kuŗas atrodas kārotais zirgs ar zelta krēpēm. Tad vilks pamāca savu jātnieku: "Ej pilī iekšā, paņem zirgu, bet atstāj iemauktus."
Jaunākais dēls domā "Kā lai es ņemu zirgu bez iemauktiem?" neklausa vilka pamācības un paņem zirgu ar visiem iemauktiem. Iemauktus ņemot, sāk skanēt visi pils zvani, pieceļas ļaudis un saņem zagli cieti. Pils kungs saka: "Ja tu man atvedīsi skaisto Geli (baltkr. ??????, Helēna), tad atdošu tev zirgu."
Dēls ir ar mieru uzmeklēt skaisto Geli un atgriežas pie vilka pēc padoma. Vilks aiznes dēlu uz skaistās Geles pili, kur dēls atkal naktī atrod skaisto jaunavu un ņem to līdz.
Atgriežoties pie tās pils, kur atrodas zirgs ar zelta krēpēm, vilks pārvēršas par Geli un tiek nodots viņas vietā pils kungam. Par to dēls dabūj skaisto zirgu, kuŗa mugurā viņš uzceļ īsto Geli, kamēr pats atkal jāj uz izbēgušā vilka muguras.
Nonākot pie zelta putna saimnieka, vilks pārvēršas par zirgu ar zelta krēpēm, un tiek nodots pēdējā vietā. Par to dēls dabūj zelta putnu un bēg tālāku ar Geli, zirgu un putnu.
Tā viņš nonāk pie tēva, appŗecē skaisto Geli un dzīvo laimīgi.
P i e z ī m e. Šis variants ir tulkots rakstu valodā. P. Š.