Zelta putns.

32. A. 550. V. Zacharska no H. Macanovas Makašānu pag. Latvju kultūras kr.

Vīnam tāvam beja treis dāli. Tāvs ar vacuokū dālu aizguoja uz mežu un ruodīdams uz kūkim vaicuoja sovam dālam: "Kas te var byut?"
"Te var labi nūsaglobuot," atbildēja dāls.
Atvedja tāvs ūtru dālu un vaicuoja jam: "Kas te var byut?"
Vylduskais dāls atbildēja: "Te var labi pastaiguot."
Atguoja jaunuokais dāls un tāvs jam vaicuoja: "Kas te var byut?"
Jaunuokais dāls atbildēja tāvam: "Te var nūcierst mežu, byus lobas bolkas un teirums. 'Teirumā varēs īsēt ruociņus!" Tai jī padarēja un pīsēja ruociņu. Tāvs staiguoja, staiguoja vārtīs, sasadusmuoja, ka ruociņi nadeigst, un teicja: "Lai jū valns pajem!" un aizguoja uz sātu.
Par nazcik laika atīt otkon pasavārtu un redz, ka ruoceņi izauga leli, bet daudz jau beja izraustīti. Atīt tāvs uz sātu un runoj: "Nazkas ruociņus zūg, vajag sorguot!"
Nūsynta tāvs sorguot vaouokū dālu. Aizīt dāls sorguotu, izruovja ruocini, īguoja pyunī un ād. Pēc ituo pyunī vysu nokti puorgulēja un reitā atīt uz sātu. Tāvs jam vaicoj: "Nu, dēliņ, sagyvi zagli?"
"Na!" atbildēja dāls, "nikur nikuo naredzēju."
Ūtras dīnas vokorā aizguoja vyduskais dāls sorguotu. Tys taipat izruovja ruocini un aizguoja uz pyuni gulātu. Puorgulējis nakti un nikur nekuo naredzējis, atīt reitā uz sātu un tāvs jam vaicoj: "Nu, dēliņ, sagyvi zagli?"
"Na!" atbildēja dāls, "nikur nikuo naredzēju."
Trešās dīnas vokarā aizguoja jaunuokais dāls sorguotu. Jis sorguoja, sorguoja, redz: atskrīn smuts. Jaunuokais dāls, ilgi nadūmuodams, kērās smutam rogūs un suok dūt jam ar vāzdu. Smuts suoka runuot: "Laid, cylvāks, mani vaļā!"
"Na, nalaisšu!" atbildēja jaunuokais dāls.
Smuts vaicoj jam: "Kuo tev, cylvāks, vajag, es vysu tev dūšu!"
Jaunuokais dāls jam atbildēja: "Gribu, ka vysi ruociņi byutu dzeivi, un tuos dūbībes, kuruos auga ruociņi, byutu pībārtas ar zaltu!"
"Labi." pascīja smuts un dāls jū palaidja. Smuts tyulen sasaucia vysus cytus smutus, atnezja vysus izrautūs ruociņus un tuos dūbītes saleidzynuoja ar zaltu.
Atguoja reits. Dāls aizguoja uz sātu. Tāvs vaicoj: "Nu, dēliņ, sagyvi zagli?"
"Jā," atbildēja jaunuokais dāls, "tagad vajag aizjyugt zyrgus un taipat paprasīt draugus, kab jī ari paleidzātu atvest."
Tāvs ar dālim aizjyudzja zyrgus un paprasīja draugus un aizbraucja uz tū vītu. Tī pīkruovja treis vazumi zalta un atvedja uz sātu. Nu tuo laika tāvs ar dālim dzeivoj cīši boguoti un laimīgi un vysa kuo jīm ir dīzgon.