Bulbula putns.

2. A. 550. P. Šmits no Bindu Annas Raunā.

Vienam ķēniņam bija trīs dēli: divi gudri un -trešais, jaunākais, negudrs. Tam pašam ķēniņam bija arī ļoti skaists dārzs, un dārza vidū ābels ar zelta āboliem. Bet nu katru nakti pazūd viens zelta ābols un neviens nevar novaktēt. kas īsti tas ābolus nozog. Ķēniņš par to ir ļoti dusmīgs, un liek nu pats saviem dēliem vaktēt.
Pirmo nakti iet vecākais dēls zagli ķert, bet taisni ap pusnakti aizmieg, un kad pamostas, viens ābols jau a(t)kar ir pazudis. Gluži tāpat izdodas arī vidējam dēlam. Kad nu trešo nakti taisās negudrais brālis uz ābels sargāšanu, tad gudrie brāļi sāk to izsmiet. Kad jau viņi paši nevarējuši zag1i novaktēt, vai tad nu gan šis bur ko izdarīšot?
Jaunākais brālis par :to neliekas ne zinīt, un vakarā iet tik uz dārzu pie ābels. Bet lai par nakti neaizmigtu, viņš uzsēstas uz ērkšķiem. Ap pusnakti v1ņam miegs kā smiltis krīt acīs, bet ērkšķi tā duŗ, ka nekā nevar snaust. Te arī ābelī uz reizi parādās tāds kā gaišums, un jaunākais brālis redz, ka viens putns ar zelta spalvām grib noraut ābolu. Viņš nu tūlin grib putnu noķert, bet izaun tam tikai vienu spalvu, un: pats putns aizlaižas projām.
Rītā negudrais dēls stāsta tēvam, ka viņš esot zagli novaktējis un rāda izrauto zelta spalvu. Ķēniņš nu visādā ziņā grib dabūt zelta putnu rokā, un vecākais dēls jau tūlin ir pirmais meklētājs. No jaunākā brāļa viņš dabū zināt, uz kurieni putns aizlaidies, un uz to pusi arī viņš dodas ceļā. Pēc kāda laika viņš nonāk tālā ķēniņa zemē, kur tas putns dzīvā. Viņš iet pie paša ķēniņa un prasa, kur tas zelta putns atrodams. Ķēniņš; to mīļi saņem un mēģina atrunāt no putna meklēšanas: "Daudzi ir gājuši putnu :meklēt, Iet :neviens vēl nav atgriezies atpakaļ."
Ķēniņa dēls atbild: "Kad tik es zināšu, kur viņš ir, tad es dabūšu to arī rakā."
Tad nu ķēniņš izstāsta: "Putns dzīvā šepat pie pils birzī. Par dienu viņš aizlaižas projām, bet vakaros a(t)kar atlaižas šurpu un guļ zelta būrītī, kas stāv kādā kokā meža biezokņa vidū. Kas grib putnu dabūt, tam jānovelk zelta gredzens no putna naga."
Putna meklētājs aiziet uz birzi, izmeklē tur visas malas un beidzot atrod zelta būrīti vienā kokā. Paslēpes kādā krūmiņā, viņš nu gaida putnu pārnākam. Visa birzs ir klusa: ne vējš pūš, ne putni dzied. Saulei norietot, putns atlaižas, ar brīnišķīgu balsi dziedādams, un nometas uz sava būrīša. Tad viņš apskatās visapkārt un saka bēdīgā balsī: "Visi var gulēt, es vien ne! Vai neviens man nesacīs: bulbul, atdusies?"
Vecākais brālis ir ļoti priecīgs, ka putns tūlin apgulsies, un viņu varēs viegli noķert, steigšis vien atbild "Bulbul, atdusies!" Bulbula putns paskatās uz runātāju, paplivina ar spārniem, un tas tūlin pārvēršas par bērzu.
Kad; ilgāku laiku no vecākā brāļa nav nekāda ziņu, tad izjāj vidējais meklēt pazudušo brāli un zelta putnu, bet arī tas ;tā pat pazūd bulbula putna birzī. Nu grib ceļot arī jaunākais brālis, bet vecais ķēniņš viņu nelaiž: "Kad gudrie brāļi nekā nav izdarījuši, tad tu arī nekā nepanāksi. Un kad man visi dēli būs miruši, ko tad es darīšu vecuma dienās?" Bet jaunākais dēls tikmēr nelviek tēvam miera, kamēr tas viņu tomēr atlaiž.
Nu nonāk arī jaunākais brālis bulbula putna birzī; noslēpjas pie paša būrīša biezā krūmā un gaida.. A(t)kar visa birzs ir klusa: ne vējš pūš. ne putni dzied; tikai saulei norietot, atskan putna brīnišķīgā balss un tūlin arī viņš nosēstas uz sava būrīša. Putns
apskatās uzmanīgi visapkārt un saka žēlā balsī: "Visi var gulēt, es vien ne! Vai neviens man nesacīs: bu1bul, atdusies?"
Jaunākais brālis paliek klusu un nesaka, ne vārda. Otrreiz bulbula putns saka tos pašus vārdus vēl bēdīgākā balsī, bet jaunākais brālis a(t)kar nekā neatbild. Tad vēl putns it kā raudādams novaid: "Vai neviens nesacīs: bulbul, atdusies?"
Putna meplētājam paliek žēl un viņš taisās jau atbildēt; bet bulbula putns, atbildes nenogaidījis. jau ielien savā būrī, un ķēniņa dēls domā, ka labāk nu vair netaisīt nekādu troksni. Būrītī bulbuls drīz vien aiztaisa acis un aizmieg. Jaunākais brālis nu saķer būrīti, steigšis noņem putnam zelta gredzenu, un aiztaisa būrīša durvis. Putns gan kliedz un spārdās. bet laukā vair netiek.
Bulbuls drīz apmierinās un prasa: "Ko tu vēlies?"
Ķēniņa dēls saka: "Es ;ribu zināt, kas noticis ar maniem brāļiem."
Putns atbild: "Tavi brāļi ir šepat tie divi bērzi." Un kas ir tie citi bērzi?"
" 'Tie visi ir apburti cilvēki." "
,,Kā viņus var dzīvus padarīt?'`
"Ņem smiltis no tās gubas un uzber tās bērziem, tad; viņi tiks atkal par cilvēkiem."
Nu jaunākais brālis uzber smiltis uz diviem. tuvākiem bērziem, un tie pārvēršas par viņa vecākiem brāļiem. Tad visi trīs beŗ smiltis uz citiem bērziem, kas arī visi tiek par cilvēkiem. Tie a(t)kar palīdz atdzīvināt pārējos bērzus, kamēr visa birzs pārvēršas par lielu. laužu baru.
Visi izglābtie ir ļoti priecīgi un nezin, kā savam glābjam pateikties. Arī pats svešās zemes ķēniņš uzslavē jaunākā brā1a dūšu un apsola tam savu skaisto meitu. Abi jaunie ir viens otram pa prātam un priecājas ne mazāk kā vecākie brāļi un citi iz izglābtie. Pēc trim dienām katrs griežas atpaka1 uz savām mājām., un līdz ar trim brā1iem aizceļo arī skaistā ķēniņa meita.
Uz, māju ceļojot, vecākiem brāļiem ceļas skaudība uz savu jaunāko brā!1i, ko tie allaž turējuši par muļķi: Nonākot pie vienas dziļas upes, tie iemet šo tur un noslīcina. Viņi paši grib izlikties par bulbula putna atradējiem un piekodina ķēniņa meitai. lai tā nekā nestāstītu. Tā nu. arī viņi stāsta tēvam, ka viņi esot saķēruši bulbula putnu un svešā ķēniņa meita esot apsolīta vecākajam dēlam. Kur palicis jaunākais brālis, to viņi nezinot. Tēvs arī priecājas, ka divi dēli ir sveiki un veseli, un domā, ka jaunākais būšot kur ceļā galu dabūjis. Bulbuls ir ļoti bēdīgs, ne vairs dzied, ne runā. Tā paiet kāds laiks un vecākais dēls jau vīkšas uz kāzām ar svešā ķēniņa meitu.
Jaunākais brālis tomēr nav upē noslīcis. Viņam palicis pirkstā bulbula gredzens, kas viņam palīdzēja tikt krastmalā un atdzīvāties. Viņu atraduši godīgi ļaudis. kas viņu kopuši, kamēr atspirgst. Izveseļojies viņš sācis iet uz māju un nonācis tur taisni vecākā brāļa kāzu dienā. Bulbula putns, to redzēdams, tūlin palicis priecīgs un sācis dziedāt un ķēniņa meita nu izstāstījusi visu noziegumu.
Tā nu jaunākais brālis apprecējis pats savu 1īgavu un vecais ķēniņš iecēlis to savā vietā par valdnieku. Bet vecākie brāļi krituši tādā kaunā un apsmieklā, ka citu sodu jaunais ķēniņš tiem vair nav uzlicis.