Zvēri par svaiņiem.

14. A. 552. 313. V. Zacharska no G. Vasiļevskas Ludzas apr. Zvirgzdines pag. Latvju Kultūras kr.

Sen senejūs laikūs, vīnā kēnestī dzeivuoja vīns kēniņš; jam beja treis meitas un vīns dāls. Kēniņš sovas meitas daudz godu nalaidja uorā pastaiguot.
Vīnu reiz meitas nu tāva izzaprasēja izīt uorā pastaiguot. Kad izguoja meitas uorā, pasacēļa lels vējs un nūnesja vysas treis meitas nazynuoms kur. Kēniņš ar kēniņini pabāduoja, parauduoja, bet kū darīt?
Pēc ituo puorguoja daudz godu. Izauga ari kēniņa dāls lels. Vīnu reiz dāls vaicoj tāvam: "Vai es tev asmu vīns bārns?"
"Na," atbildēja tāvs, "man beja vēļ treis meitas, bet vējs juos nūnesja nazynuoms kur."
Dāls palyka skumīgs un suoka pŗasīt sovai muotei izcept jam uz ceļa peirāgu, tik lelu, ka vest ar puori zyrgu. Muote ari paklausīja un izcepja taidu lelu peirāgu. Dāls pajēmja peirāgu ībuozja maisā, lyka uz placim un nūguoja ceļā meklēt sovas muosas. Guoja jis nedēļi, guoja ūtru un trešu - atroda sovu jaunuokū muosu. Muosa, īraudzējuse sovu bruoli, palyka prīcīga un runoj : "Mīļais bruolīt, kam Dīvs tevi uz šeni atnesja?"
Bruoļs jai atbildēja: "Man tāvs izstuostīja, ka es tāvam beju na vīns, bet man beja vēļ treis muosys. Es laižūs īt meklēt sovas muosiņas un - laime muna - es atrodu vīnu!"
Muosa soka bruoļam: "Kur es tevi, bruolīt, nūglabuošu? Kad atskrīs malns krauklis, jis tevi var apēst!"
Pajēmja muosa bruoli un nūglobuoja skapī. Atskrēja malns krauklis, sādās uz ūzula kūka un soka: "Pi tevis ir cylvāka smoka!"
Muosa jam atbildēja: "Tu pa viers zemi skaidīji un cylvāka smoka tev ir dagunā!"
Tai krauklis puorgulēja nakti un nūskrēja otkon. Muosa sovu bruoli paboruoja, padzirdēja un paruodīja ceļu uz ūtru muosu.
Guoja, bruoļs dīnu, guoja ūtru - trešā dīnā atroda uotru muosu. Kad muosa īraudzēja sovu bruoli, jei palyka cīši pricīga un suoka runuot: "Bruolīt, tu vēli atguoji, es navaru tevis nūglobuot nu sova sirdīguo tuorpa!"
Bruols, jai atbildēja: Muosiņ muna mīļuo! jaunuokuo muna muosa mani nūglobuoja skapī, taipat ari tu kaut kur mani nūgloboj!"
Muosa pīsacīja bruoļam leist zam gultas, gulēt kai nūmyrušam un napyust. Atīt sirdīgais tuorps ar trejotm golvom. Puorgulēja tuorps ar sovu sīvu nakti un nūguoja otkon staiguot. Muosa pabaruoja sovu bruoli un palaidja uz trešū muosu. Atīt bruols pi trešuos muosas, kuŗa beja rogona un dzeivuoja ar pašu vacuokū valnu. Vacuokuo muosa, īraudzējuse bruoli, palyka cīši prīcīga un sasarunuoja ar bruoli skrīt uz sovu tāvu. Muosa, rogona, nagaidēja sova vacuo valna, pajēmja vysu sovu kēnesti, satyna dīgūs un ar itim dīgim nūskrēja ar bruoli pi vyduskuos muosas. Ari tī jei satyna muosas kēnesti dīgūs un tai pat atskrēja pi jaunuokuos muosas un satyna kēnesti dīgūs. Nyu vysi četri nūskrēja uz sovu tāvu. Skrēja jī, skrēja, - vacuokuo muosa atsaguļa pi zemes un klausuos. Pasacēla muosa un sacīja: "Jau pēc myusu dzanas un dreiži panuoks!"
Vacuokuo muosa pajēmja atruovja vīnu dīgu gobolu un nūsvīdja ceļā. Tymā pat laikā izauga lels mežs, kura navarēja dreiži puorskrīt jūs veiri. Tad muasas ar bruoli skrēja tuoļuok. Vacuokuo muosa otkon pīlyka ausi pi zemes un dzierd, ka jūs veiri puorskrēja mežu un dzenas pēc jūs. Muosa pajēmja akmeni un svīda sovā pādā. Tyuleņ izataisīja uz tuos vītas lela akmeņu sīna. Muosas nūskŗēja tuoļuok, bet jūs veiri pīskrēja pi tuos sīnas un suoka jū lauzīt. Muosa otkon pīlyka ausi pi zemes un dzierd, ka jūs veiri jau spruka vaļā un jau dreiži jūs panuoks. Vacuokuo muosa pajēmja nu golvas skustiņu un nūsvīdja. Uz reizes uz tuos vītas izzataisīja lels azars. Pīskrēja jūs veiri pi ītuo azara un suoka dzert yudeni. Dzēra, dzēŗa tī pat un puorpleisa nu yudeņa. Muosas atskrēja ar sovu bruoli pi sova tāva. Tāvs ar muoti beja cīši prīcīgi un suoka dzeivuot vīnā vītā cīši laimīgi.