Pateicīgie kustoņi.

9. A. 554. A. Gari-Juone no L. Želvas Jāsmuižas pag. Latvju kultūras kr.

Kaidu reizi divi Pīteri sasarunuoja īt uz kēniņu. Vīns Pīters beja lels, ūtrs mozs. Jī leidza pajēmja kuli ar ēdīni un tū kuli nesja mozais Pīters. Jī īt, īt un jīm īsagrib ēst. Atsasāst Lelais Pīters ād, bet mozajam nadūd un soka: "Pasaver, ekur skudres taisa pyulini, aizej un apēd juos!"
Mozais Pīters pīguoja pi skudrem un soka: "Skudrītes, es jyusus ēsšu!"
"Naēd myusu, mes tev paleidzēsim bādu laikā!" atsoka skudres.
Mozais Pīters aizīt pi leluo Pītera un ji īt tuoļuok. Mozais Pīters otkon par kules nesējn. Īt jī un otkon īsagrib ēst. Lelais Pīters atsasāst un ād, bet mazajam nadūd un soka: "Ej, ekur, bites, apēd!"
Mozais Pīters pīīt pi bitem un soka: "Bitītes, es jyusus ēsšu!"
"Naēd myusu, mes tev byusim paleigā bādu laikā!"
Mozais Pīters atstuoj bites un pīīt pi leluo Pītera. Tys jau paēdis un kuli dūd nest mozajam Pīteram. Mozais Pīters kules najem un soka: "Kas ēdja, tys lai nas!"
Lelais saklīdzja, ka nest. Mozais nas ari. Īt jī gobolu un lelajam vēl īsagrib ēst. Atsasāst un ād. Mozais ari prosa, bet lelais Pīters saka: "Ej, ekur, upē zivis ryukalej [skraida] un apēd!"
Mozais Pīters pīīt pi zivim un soka: "Zivtiņas, es jyusus ēsšu!"
"Neēd myusu, mes byusim tev paleigā bādu lakā," soka zivis.
Mozais Pīters pīīt pi leluo Pītera un lyudzas ēst, bet lelais atryuc: "Ēst un ēst, ni kod tu navari paēst! Ej un apēd ekur bolūžus!"
Mozais Pīters īt pi bolūžim un soka: "Bolūdīši, es jyusus ēsšu!"
Naēd myusu, mes byusim tev paleigā bādu laikā," soka bolūži.
Mozais Pīters atguoja pi leluo Pītera. Lelais Pīters jau beja paēdis. Jī īt un īīt pi kēniņa.
Kēniņš vaicoj: "Kuo jyus atguojāt?"
Lelais Pīters soka, ka mozais Pīters sacījis, ka šis varūt par nakti iztaisīt baznīcu ar vysaidim duorgumim un daudz svecem, baznīca speidēšūt vīn. Kēniņš pīsoka, ka leidz reitam baznīca byutu gotova, un paruodija vītu, kuŗ baznīcu taisīt. Tad vēl kēniņš pasoka, jo baznīcas par nakti naiztaisīšūt, tad galva nūst. Atsasāst mozais Pīters uz akmeņa un raud, kur jam iztaisīt par nakti baznīcu? Te atskrīn sudres un bites.
"Kuo tu raudi?" prosa skudres ar bitem. Pīters izstuosta juom sovu nalaimi.
"Nabādoj, mes iztaisīsim!" atsoka skudres ar bitem. Skudres keras pi dorba un iztaisa baznīcu, bites pītaisa sveču. Baznīca gotova. Reitā kēniņš ar lelū Pīteri īt vārtūs baznīcas un redz, ka mozais Pīters sovu dorbu izplidījis.
Tad lelais Pīters vēl maloj kēniņam, ka mozais Pīters jēmīs par nakti pi kēniņa pils izrakt azaru, tai ka byušūt pylns yudeņa un zyvu. Kēniņš līk mozajam Pīteram ari azaru iztaisīt. Sēd otkon Pīterīts un raud. Atskrīn zivis un prosa: "Kuo tu raudi?"
Pīterīts izstuosta zivim sovu nalaimi. "Nu labi, mes iztaisīsim!" atsoka zivis.
Zivis izrūk azaru, pīlaiž yudeņa un pašas saskrīn vydā. Reitā kēniņš īt pasavārtu dorba un atrūn, ka vyss padarīts, kai sacīts.
Lelais Pīters vēļ maloj, ka mozais Pīters sūlējis apkuort ap kokli dziernovu akmeni un puorskrīt par azaru. Pīterīts suoc rauduot un saka: "Lai jis pats pyrmuok puorskrīn!"
"Tai, tai!" atbild kēniņš.
Pakar lelajam Pīteram akmeni koklā un palaiž skrīt par azaru. Bet tik leidz lelais Pīters spēŗa kuoju yudenī, kai ar vysu akmeni aizguoja dybynā.
Tagad kēniņš līk mozajam Pīteram puornest akmeni par azaru. Pīterīts izprosa laika leidz reitam. Otkon sēd jis un raud. Atskrīn bolūži un prosa: "Kuo tu raudi!"
Pīterīts izstuosta sovu nalaimi.
"Ej apkuort azaram, bet akmeni puornessim mes!" soka bolūži.
Pīterīts apguoja ap azaru, bet akmeni ļūti lels pulks bolūžu puornesja par azaru un nūlyka azara ūtrā pusē. Reitā kēniņš izīt pasavārtu un redz, ka dorbs izdarīts. Tad kēniņš mozū Pīteri pajēmja pi sevis par dālu, bet lelais vēļ tagad azarā guļ.