Pateicīgie kustoņi.

11. A. 554 Skolnieks J. Kiulenīks Latgalē. N. Rancāna kr.

Skrūdeu saimnīks un zelle obi guojuši uz kēniņu šeut drēbu. Ceļš bej's gars un tai jī taisējušīs ceļā, pītaisījuši kulis ēdīna, un daudzi kuo cyta.
Jī laižās ceļā, īt, īt - pīkeust un daīt ādamais laiks, jau ēst labi īsagribēj's. Pītera saimnīks soka: "Pīter, dūd man kuli!"
Zelle padūd kuli un saiminīks ād's, bet Pīters vērīs. Saiminīks soka: "Pīter, ej ēd skudres!"
Tai Pīters pajēmis skudri un gribēj's jau ēst, bet skudre suokuse prasītīs: "Pītereit, naēd! Kaids tev byus lobums? Es tev kaut kod paleidzēšu."
Tai Pīters i paklausa skudris un naēd's atīt da saiminīka. Saiminīks vaicoj, voi jau paēd's. Napaēd's - skudre suokuse prasītīs - napaēd's. Un tai obi skrūderi īt tuoluok sovu ceļu un Pīteram gribējīs cīši ēst. Šī īt vys tuoļuok, daīt vēl ādamais laiks. Tai pat saiminīks sāstas ēst un pats ād, bet sovam zellei nadūd. Zelle rauž, bet saimnīks soka:
"Ej da dzeņam, sagiun un apēd."
Pīters aizīt, nūgiun dzeni un grib jau ēst, bet dzen's suok prasītīs: "Leudzams, Pītereit, naēd. Es kūku pīēd's, asu kūds. Es kaut kod tev paleidzēšu."
Tai Pīters atīt rauduodams atpokaļ un saimnīks vaicoj's: "Voi jau paēd's?"
Napaēd's - dzen's suoc's prasītīs un šys jū palaids vaļī. Tai obi skrūderi sasataisējuši un guojūši vēļ tuoļuok, bet Pīteram tai gribējīs ēst, kā jau tikkū varēj's paīt. Tai šī guojuši, jau daguojis pušdīnu laiks. Saiminīks pajēm's kuli un āds, bet zellei nadev's nikuo. Zelle kai suoc's rauduot, tai saimialīks soka: "Ej apēd biteiti, i nasagribēškis ēst."
Tai zelle aizīt bitis maklātu, atrad's, nūgiv's un jau grib ēst, bet biteite suokuse liugtīs: "Es kaut kod tev paleidzēšu, pamet mani dzeivu."
Tai Pīters atguoj's da sovam saimnīkam. Tūlai saiminīks soka: "Voi jau paēd's?"
Napaēd's. Jī īdami nūīt da kēneņam. Kēneņš teulen šīm dūd ēst un zynuoms, ka zelle jau garži paēdis. Tai šī paāduši dūdas pi dorba. Vjāļ jīm na gona tuo dorba saimimīks izdūmoi sovas blēdeibas. Tai reitā saiminīks stuosta kēneņam, ka Pīters, šuo zelle, sacēj's, ka jis vor izkult vysu labībū un sabērt maisūs. Kēneņš soka Pīteram: "Kū apsajēmīs, juodora. Ka napadareisi, tod tova golva, muns zūbvns."
Tai Pīters rauduodams vokorā dūdas da rejai. Atskrīn bitis un soka: "Pītereit, bruolīt, tikai ej gulātu un naraudi! Mes izlasensim vysus greudus."
Tai Pīters aizīt un guļ. Reitā ceļās un aizīt pasavārtu, ka jau izkults. Tai na par garu laiku
i kēniņš kluotu - īsavēr's soka: "Lobi!"
Tai ūtrā vokorā saiminīks otkon soka kēniņam: "Muns puisis vīnā naktī apsajēm's škierstu izkalt."
Kēneņš soka: "Nu, Pīter, tu apsajēmīs šķierstu izkalt."
Pīters soka, ka šys naapsajēm's, bet kēneņš soka, ka napadorīškis, tod tova golva, šua zūbyns. Tai Piters rauduodams īt da dorbam un suocs sovu dorbu. Na par garu laiku dzeņi pīskrīn un soka Pīteram: "Ej bruolīt, tikai gultīs, a mes da reitam izkalskūsim!"
Dzeņi jamās pi dorba un ka - na par garu laiku škiersts ir gotovs. Reitā Pīters aizīt pasavērtīs, ka šķiersts jau gotovs. Na par garu laiku atīt kēneņš un soka vēļ: "Tu Pīter, esi gudrs veirs."
Pīters da vokoram mīreigs, bet pi vokora vēļ saiminīks soka uz kēniņa: "Mums puis's vēļ jēmis iztaisīt voska baznīcu un voska tyltu par jeuru steuri da solai."
Tai kēneņš ataicynoj Pīteri un vaicoj: "Nu, Pīter, kū tu apsajēm's padarīt, tū tagad padari!"
Pīters gon soka, ka šys naapsajēmīs, bet kēneņš soka ka šam saiminīks teicis.
Pīters rauduodams aizīt uz jeurmolu. Cytu dorbu varēj's dareit, bet ituo navar pavysam. Na par garu laiku bitis kluotu un soka: "Pīter, ej da sātai, a mes da reitam sataiseisim."
Pīters likās gulēt, reitā ceļās un aizīt pasavārt, pasaver un radz, ka vyss gotovs, i baznīca, i baznīcas kungs misi tur, i par jeuras steuri ir tylts. Na par garu laiku i kēneņš kluot dūmuodams, ka Pīters baznīcas naiztaisēja, bet radz, ka gotova.
Kēneņš atīt ar Pīteri uz kēneņa pakojom, Pīters soka, ka juo saimnīks sacējis, ka jis puorbrauks par jeuras steuri ar dziernavu pusi. Kēniņš pasauce saiminīku un soka: "Tavs zelle i tik daudz lobuma padarēj's, - a tev koč puoŗbraukt ar dziernavu pusi pasavyzynuot."
Tai laivā īstota dziernavu pusi un īsādynoj Pītera saiminīku. Pīters un kēneņš verās, kas nu beus, tai Pītera saiminīks kai sāst tai ībrauc jeuruos, tikai nūburbuoj vīn, bet Pīters zelle neu palīk pī kēneņa par līlu veiru.
.