Pateicīgie kustoņi.

21. A. 554. 313. A. Tērauds 1863. g., Vidzemes Jaunpilī, A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 649 (123, 3).

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri un viens dumš. Viņi aizgāja peļņu meklēt un ceļā runāja: "Vai tad nu mēs katrs no savas kules ēdīsim? Tas jau nebūtu skaisti bijis! Tāpēc ēdīsim kapā!"
Un viņi visi ēda no dumā kules. Un kad bija izēduši, tad tie viņam no savām kulēm vairs nedeva. Tad tur skrēja bite gaŗām, brāļi teica: "Apēd to biti!"
Labi. Bet bite lūdzās: "Neēd mani, es tev gŗūtās dienās palīdzēšu!"
Neēda. Tālāk teikts, ka skudru, tad vārnu likuši ēst. Neēdis. Nu nogājis dumais uz vienu muižu un saderējis tā: ja varēšot trīs darbus izdarīt, tad dabūšot muižu un kunga meitu par sievu. Pirmais darbs bijis - vaska baznīcu celt. To bites padarījušas.
Otrs darbs: pa nakti vienu zemes gabalu uzart, apsēt, labību izaudzināt, nopļaut, izkult, samalt un ŗītā brokastim izcept maizi. Raudājis. Pienākusi skudra: "Neraudi, mēs visu to padarīsim!" Padarījušas arī.
Trešais darbs: zelta sienas pulksteni no elles atnest. Raudājis - atskrējusi vārna: "Sēdies man mugurā, es tevi aiznesīšu uz elli. Labi. Ellē vārna rāvusi pulksteni no sienas, velns padzirdējis, kliedzis : "Paliec mierā, muša, kad celšos, tad slikti būs!"
Bet vārna norāvusi un nu bēgusi ar dumo un ar pulksteni uz māju. Velns pakaļ. Vārna nometusi vienu pilīti ūdens - izcēlusies jūŗa. Kamēr velni dabūjuši kuģus, šie gabalā. Velmi atkal pakaļ, nu nometusi smilts graudiņu, tas palicis par lielu kalnu. Kamēr velni pēc šķipelēm, šie gabalā. Trešreiz nometusi vecu naža spalu - gadījies liels mežs. Kamēr velni cirvjus dabūjuši šie muižā. Nu apprecējis kunga meitu un dabūjis muižu.
Piezīme 1. Gluži tādas pašas pasakas uzrakstijuši arī J. Krieviņš Drobužu Zīlēs, Brīvzemnieka
kr. un Ansons Vētra Bičuļos, A. Bīlenšteina kr. L. P.

Piezīme 2. Niedre uzrakstījis Vec-Sērenē tādu variantu, kur gudrie brāļi sūtījuši muļķīti ēst pie skudrām, lapsiņām [lapsenēm], bitēm un kraukļa lizdā. Muļķītis nav tos aizskāris. Muižā gudrie neteikuši, ka trešais ir viņu brālis, bet ka esot svešs cilvēks, kas ceļā lielījies divsimti pūru rudzu vienā nakti izkult. Skudras to arī padalījušas. Otrreiz apmelojuši, ka lielījies izkult četri simti vezumu kviešu. To padarījušas lapsiņas. Trešo reiz pavēlēts celt vaska baznīcu. To uzcēlušas bites. Ceturto reiz vēlēts pārnest pulksteni no elles. To pārnes vārna, bēgdama ar maģiskiem līdzekļiem. Muļķītis un izstāstījis kungam visu patiesību. Kungs redzējis, ka gudrie melojuši, un licis tos nokaut bet muļķim atdevis muižu. L. P.