Pateicīgie kustoņi.

28. A. 554. F. Dunovs Grienvaldē, A. Bīlenšteina kr. LP. VI, 655 (123, 15).

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. To muļķīti viņš sūtījis pasaulē, lai taptu gudrāks, un iedevis ceļa maizi līdz.
Viņš nu gājis, gājis - iegājis mežā, nosēdies un sācis ēst. Te pienākusi skudru ķēniņiene un lūgusi ēst. Viņš pabaŗojis.
Tad skudru ķēniņiene aiziedama teikusi: "Kad tev manis vajaga, uzsauc: "Skudru ķēniņiene!" tad nākšu tev palīgā."
Pēc neilga laika, lūdzas arī krauklis, lai dodot ēst. Paēdinājis kraukli arī - tas aiziedams teicis: "Kad tev manis vajaga, tad iesaucies: "Kraukļu ķēniņ!" tūliņ nākšu palīgā."
Pēc neilga laika arī bišu ķēniņiene klāt. Paēdinājis to arī, tā aiziedama teikusi: "Kad tev manis vajaga, tad iesaucies: "Bišu ķēniņiene!" tūliņ būšu palīgā."
Nu gājis un atradis mežā pilsētu. Pilsētam tecējusi upe cauri un gar to upi bijuši akmeņi, mazi un lieli, neskaitāmi. Bet pilsēta bija izmirusi, neviena dzīvība nerādījās. Viņš iegāja lielā pilī, tur visapkārt bijis dārzs. Pilī bija gaŗi galdi ar visādiem ēdieniem un dzērieniem. Nu paēda labi un tad apgulās. Otrā rītā. viņš pamožas un ierauga melnu tāpeli ar rakstu: "Svešiniek, kur tu esi ienācis! Nu tev jācīnās un trīs lieli darbi jāizdara: pirmkārt, no šī dārza septiņas mucas izbērtu pērļu jāsalasa; otrkārt, no upes jāizdabūn zelta atslēga, ar kuŗu šīs pils vārtus slēdz; treškārt, no tiem akmeņiem, kas upmalā, jāuzmin, kas beidzamais medu ēdis."
Nu viņam palicis gan bail, bet tā atminējies - iesaucies: "Skudru ķēniņiene!" Tā bijusi tūliņ ar tik daudz skudrām klāt, ka viss dārzs mudžēt mudžējis - īsā laikā visas pērles bijušas izlasītas.
Otru dienu iesaucies: "Bišu ķēniņiene!" Tūliņ saskrējušas upmalā tik daudz bišu, ka mudžēt mudzējis - tās ātri pateikušas, kuŗš akmenis beidzamais medu ēdis.
Trešā dienā iesaucies: "Kraukļu ķēniņiene!" Atskrējusi tā un ieraudzījusi vēzi upmalā. Noķērusi vēzi un solījusies aprīt, ja negādāšot zelta atslēgu sudraba pautā.
Nu atslēdzis pili un tūliņ visi akmeņi upmalā palikuši par cilvēkiem. Viņš, tad palicis pilī par valdnieku.