Zvejnieks un viņa sieva.

3. A. 555. Kārlis Skujiņš no Fridas Celmiņas Smiltenes pagasta Iņča mājā.

Reiz dzīvāši vienc nabadzīgs zvejnieks ar savu sievu. Viņa būdīna bīsi pussagruvusi un sile būdīnas priekšā bīsi caura.
Reiz zvejnieks zvejoš un izzvejoš vienu zelta zivtīnu. Zivtīna lūgusies, lei zvejnieks laižot viņu jūŗā apakaļ. Viņa sacīsi, ka izpildīšot visu, ko tik zvejnieks sacīšot. Zvejnieks neticēdams palaidis arī zivtīnu vaļā un sacīš, lei pārvēršot viņa saplīsušo sili par vesalu.
Zvejnieks aizgāš mājā un patiešām sile bīsi pavisam vesala. Viņč nu tos kumēdīnus stāstīš sievai. Sieva sacīsi, ka viņč esot dumš bīš, tik vie no zivtīnas prasīdams. Lei ejot apakaļ uz jūŗu un prasot smuku māju un viņai labas drēbes. Zvejnieks aizgāš arī apakaļ uz jūŗu un prasīš zivtīnai smuku māju un sievai labas drēbs. Zivtīna sacīsi, ka viss būšot. Zvejnieks aizgāš mājā un patiešām, viņa vecās būdīnas vietā tagad stāvēsi skaista māja. Logā stāvēsi viņa sieva smukās drēbēs apģērbusies. Sieva zvejnieku nelaidusi mājā iekšā un sacīsi, ka šai šā vair nevaigot. Neko darīt, zvejnieks gulēš turpat mājas priekšā.
Pēc kāda laika sieva iesaukusi zvejnieku akal pie sevis iekšā un mīļi lūgusi, lei ejot uz jūru pie zivtīnas un lūdzot muižu, viņai tā māja esot par prastu. Zvejnieks gāš uz jūŗu un lūdzis zivtīnai, lei dodot viņam muižu! Zivtīna sacīsi, ka būšot, bet lei viņai neldzot, lei zvejnieka sieva paliktu par zivu ķēninieni vai par Dievu, to viņa nevarot izdarīt. Citu gan viņa vēl izpildīšot, ko zvejnieks lūgšot.
Zvejnieks gāš uz māju un patiešām, mājas vietā nu bisi liela skaista muiža un pa muižu smalkās drēbēs staigāsi viņa sieva. Sieva zvejnieku muižā nelaidusi un sacīsi, ka viņa bez šā varot iztikt. Zvejnieks gāš un dzīvāš bez pajumtes jūrmalā.
Pēc kāda laika, sieva saukusi zvejnieku uz muižu un tam mīļi lūgusi, lei ejot uz jūŗu un lūdzot zivtīnu, lei viņu ieceļot par zivu ķēniņieni. Zvejnieks ar grūtu sirdi gāš uz jūŗu un izstāstīs zivtīnai sievas vēlēšanos. Zivtīna sacīsi, lei ejot vie uz māju, gan viss būšot labi.
Zvejnieks gāš uz māju un nu muižas vietā bīsi atkal viņu vecā un pussagruvusī būdīna un būdīnas priekšā stāvēsi tā pati caurā sile.
Sieva mīļi pieņēmusi būdīnā savu vīru un nu tik laimīgi nabadzībā nodzīvāši līdz mūža galam.