Mēslu vaboles.

5. A. 530. 592. 559. J. Johansone Rīgā, A. Bērzkalnes kr.

Vienam tēvam bijuši trīs dēli, divi bijuši gudri, bet tas trešais, Ansis, tāds pusdumjš. Gudrie brāļi dumjo Ansi neieredzējuši, un visu, ko viņš darījis, izsmējuši. Tālab arī Ansim nekas nepaticies darīt un viņš tik gulējis.
Tēvs bijis vecs un taisījies jau mirt. Viņš piesaucis pie gultas visus trīs dēlus un teicis: "Bērni, kad es nomiršu, jums katram jānāk trīs dienas manu kapu sargāt! Vai apsolaties?" Visi apsolījušies.
Kad tēvs nomiris, tad vecākais sataisījies pirmais iet tēva kapu sargāt. Bet nakti bijis ārā auksts un ļoti tumšs, viņam sameties bailes un negājis kapu sargāt. Tāpat bijis ar vidējo un beidzat abi gudrie pierunājuši muļķīti, lai tas viņu vietā arī ejot tēva kapu sargāt.. Muļķītis paklausījis.
Pirmo nakti sargājat, Ansim ļoti nācis miegs un viņš gandrīz jau aizmidzis, bet te sācis svilpot un tā miegs pārgājis. Ap pusnakti tēvs izkāpis no kapa un iedevis viņam stabulīti, kad to pūtīšot, visi negribat sākšot dancot. Ansis pateicies un tēvs nozudis. Viņš aizgājis mājā, bet brāļiem stabulīti nerādījis.
Otru nakti viņš no tēva dabūjis baltu kazu, kas dod dukātus, un trešo nakti zelta pīli. Ansis meža vidū uztaisījis mājiņu un tur visas dotās lietas paglabājis.
Tai pašā valstī ķēniņam bijuši ļoti daiļa meita, bet tā nekad nesmējusies. Nu ķēniņš izsludinājis, ka tas, kas viņu izsmīdināšot, dabūšot to par sievu. Gudrie brāļi visādi gudrojuši, kā to izsmīdināt, bet nekā nevarējuši izdomāt. Beidzot sadomājuši tāpat iet uz pili noskatīties, kā citi to dara. Ansis lūdz, lai ņem viņu arī līdzi, bet brāļi paņem stibu un aizdzen to uz māju atpakaļ. Ansis tomēr mājā nepaliek, aiziet uz meža mājiņu, paņem stabuli un dodas uz pili.
Gudrie brāļi jau priekšā. Līdz ko Ansis ieiet pils pagalmā, tas sāk pūst savu stabuli. Visi sāk lēkāt. Ķēniņš uz troņa arī nevar nosēdēt un gudrie brāļi un citi smīdinātāji lec kā traki. Princese to redzēdama smej un nevar nemaz vairs no smiekliem atgūties. Ansis vairs nu nestabulē un ķēniņš sauc viru klāt. Ķēniņam žēl pie tāda izdot princesi un viņš saka: "Ja tu rītu līdz rītam vari atnest šo mucu pilnu ar dukātiem, tad prnicesi dabūsi."
Ansis paņem mucu un dodas mājā. Gudrie brāļi kā sadeguši virsū, kur esot ņēmis stabuli un kur ņemšot tagad naudu. Vai tas stabuli nevarējis dot viņiem? Ansis nemaz neklausās, un no rīta ar ragaviņām aizvelk naudu pie ķēniņa.
Ķēniņš brīnās, kur viņš, nabaga cilvēks, tik daudz naudas dabūja. Tad viņš saka: "Ja tu atnesīsi uz kāzām ar princesi zelta pīli, tad vari nākt un princesi tev atdošu, dabūsi vēl pus valsts."
Ansis aiziet un atnes pīli. Ķēniņš sarīko kāzas un Ansis ar princesi, zelta pīli un kazu dzīva laimīgi. Naudas un jautrības viņiem nekad netrūkst.