Čūskas gredzens.

3. A. 560. H. Krastiņa Stienes pag, A. Bērzkalnes krājumā.

Aiz pilsētas vārtiem dzīvoja nabadzīga atraitne ar savu dēlu Tomu.
Vienu dienu māte iedeva Tomam vienu rubli naudas un aizsūtīja dēlu pilsētā, lai tas nopirktu maizes. Toms arī aizgāja. Pilsētas vārtos viņam nāca pretī vīrs ar mazu, bet ļoti skaistu sunīti. Tomam sunītis tā patika, ka tas prasīja, lai viņam sunīti pārdotu. Vīrs prasīja par sunīti vienu rubli, un Toms, nedomādams ne par māti, no par badu, nopirka sunīti. Kad viņš pārnāca mājā, māte gan ļoti dusmojās, bet tas neko nelīdzēja.
Viņa iedeva Tomam otru rubli un sūtīja atkal pēc maizes: Pilsētas vārtos Toms satika atkal kādu vīru ar mazu, skaistu kaķīti. Kaķītis Tomam tā patika, ka viņš viņu nopirka par pēdējo rubli. Kad viņš pārnāca mājā, māte ļoti saskaitās par pārnesto kaķi un draudēja dēlu izdzīt no mājas.
Toms beidzot paņēma plinti un aizgāja uz mežu domādams, varbūt tur varēs ko ēšanai pagādāt. Mežā. viņš izdzirdēja lielu troksni, un kad Toms piegāja tuvāk, tad viņš ieraudzīja meža cūku, kura plēsās ar lielu čūsku. Toms uzlika plinti uz koka stakla un domāja, kuru nu šaut: vai čūsku, vai cūku? "Ja es nošaušu čūsku, tad cūka var mani saplosīt, bet kad es nošaušu cūku, tad čūska mani norīs."
Tā domādams, Toms pēdīgi nošāva cūku, jo no viņas cerēja dabūt galu. Kad viņš meža cūku bija nošāvis, tad čūska pārvērtās par skaistu jaunavu un prasīja: "Kas tev kaiš, kādēļ esi tāds noskumis?"
Toms izstāstīja savas bēdas, tad jaunava nomauca no sava pirksta gredzentiņu, iedeva Tomam un teica: "Apgriez gredzenu trīs reizes riņķī priekš gulēt iešanas, tad ieradīsies divpadsmit vīri, kas izpildīs tavas pavēles."
'Toms pateicās un aizgāja uz māju. Priekš gulēt iešanas Toms apgrieza gredzenu trīs reizes pirkstā. Ap pusnakti ieradās divpadsmit vīri un prasīja: "Dod mums darbu!" Toms viņiem lika, lai pienes klēti pilnu ar pārtiku.
Otrā rītā klētī atradās gan maize, gaļa, piens, gan arī vīns. Vakarā Toms atkal apgrieza savu gredzenu un pavēlēja vīriem sanest zelta un sudraba naudu. Toms tagad nopirka sev pilsētā skaistu namu ar visām vajadzīgām lietām, iegādājās arī karieti ar sešiem zirgiem un dzīvoja kā augstmanis.
Toms bija dzirdējis, ka aiz jūras dzīvojot viena skaista princese, kuŗu viņš gribēja dabūt par sievu. Vakarā, viņš apgrieza savu gredzenu un pavēlēja vīriem, lai tie uzceltu no kaltiem akmeņiem tiltu pāri par jūŗu.
Otrā rītā tilts bija uzcelts. Toms iesēdas savā karietē un aizbrauca pa tiltu pie princeses. Viņš princesi bildināja, un kad viņa bija ar mieru, tad iedāvināja viņai savu gredzentiņu. Princese gredzentiņu glabāja mutē.
Toms atbrauca atpakaļ pa tiltu, bet tikko bija pāri, tad tilts nozuda, un visa bagātība pazuda. Viņa māte atradās atkal agrākajā mazā būdiņā un lielā trūkumā. Toms gudroja gredzenu dabūt atpakaļ un uzdeva to darbu sunītim un kaķītim.
Viņi abi divi pārpeldēja par jūŗu un abi slapstījās gar pils durvim, kamēr kaķītim laimējas tikt pilī. Kad princese ieraudzīja kaķīti, viņa uzleca no krēsla, saķēra kaķīti un sauca: "Tādu skaistu kaķīti es vēl neesmu redzējusi."
Viņa glaudīja kaķīti, bet kaķītis vilka viņai ar asti gar lūpām. Princese nevarēja paciest, nospļāvās un līdz ar to gredzentiņš izkrita uz grīdas, bet kaķis ar vienu lēcienu bija ārā no klēpja, saķēra gredzenu un izlēca pa logu laukā.
Ārā viņu gaidīja sunītis un abi steidzās atpakaļ uz jūŗu. Tur viņi norunāja, kas pārnesīs gredzentiņu, un sunītis cerēja gredzenu pārnest. Viņi nu metās jūŗā, bet pusceļā sunītim misējās un gredzentiņš izknita. Ko nu darīt? Abi dodas atpakaļ un bēdīgi staigā gar jūrmalu.
Tanī pašā vietā bija zvejnieki, kuri visu dienu nekā nebija sazvejojuši. Ieraudzīdami skaistos kustonīšus, suni un kaķīti, viņi teica: "izmetīsim uz šo abu laimi."
Kad tīklu izmeta, tad saķēra ļoti lielu zivi. Zvejnieki atdeva sunītim un kaķītim zivs iekšas, par atlīdzību. Tā kā viņi bija izsalkuši, tad viņi kārīgi ēda iekšas un uzdūrās uz pazaudēto gredzenu. Nu prieki bija lieli. Viņi skraidīja un lēkāja gar jūrmalu kā negudri, bet zvejnieki brīnījās un smējās par viņu savādo izturēšanos.
Drīz viņi devās ceļā un šo reizi gredzentiņu nesa kaķītis. Viņi laimīgi pārpeldēja jūŗu un aiznesa gredzenu Tomam, kas ļoti priecājās un atdabūja savu bagātību divkārtīgi. Pēc neilga laika viņš apprecēja princesi un kļuva par tās zemes ķēniņu.