Čūskas gredzens.

5. A. 560. K. Žiema Mežotnē. L. P. VI, 867 (130, 8).

Viens tēvs mirdams atstāja savam dēlam trīs dālderus. Pēc tēva nāves dēls iet tirgū un, atpakaļ nākdams, satiek vīru ar lielu maisu uz muguras. Dēls vaicā: "Kas tev tai maisā ir?"
Vīrs atbild: "Lai tur būtu kas būdams, bet cik soļi ar to, kas tur iekšā?"
"Cik solu? Vienu dālderi!"
Labi. Nu rauga, kas maisā labs būs - atron: kaķis. Neko darīt, nes kaķi mājā, lai medī peles.
Otrā dienā dēls, no tirgus nākdams, gluži tāpat nopērk suni un trešā dienā, par trešo tēva dālderi, plinti.
Nu dēls paņēma kaķi un suni līdz un gāja mežā medīt. Ieiet mežā - redz: pūce tup zarā. Tā viņš saka kaķim: "Kāp kokā apskatīties, ko tā pūce tur tup, lai zinu, vai ir vērts šaut, vai nav vērts."
Bet pūce lūdzās: ,,Neaiztieciet mani! tad es došu tādu oliņu, ko tikai pagrozi vien, tūliņ viss, ko vien vēlies, pie rokas."
Labi. Un ar šo oliņu tad nu dēls vispirms apgādā labus ēdienus, tad upes malā uzceļ lepnu pili, pretim ķēniņa pilij, un no savas pils līdz ķēniņa pilij vēl uzceļ dimanta tiltu. Ķēniņš, pa tiltu braukdams, nevar pārbraukt - zirgiem kājas slīdējušas; bet dēla zirgiem dimanta pakavi, kas varējis pārbraukt. Un tā kā nu pārbraucis tiltam no savas pils līdz ķēniņa pilij, tā izkāpis no karītes un uzrunājis ķēniņa meitu sev par sievu. Ķēniņš atdevis. Bet vēlāk sieva nodabūjusi oliņu savos nagos un vēlējusies būt pie viena ķēniņa dēla, agrākā brūtgāna.
[Viņa arī tūliņ aiznesta uz tā ķēniņa dēla pili. Vecais ķēniņš dabū zināt, ka meita pazudusi, ieliek znotu cietumā. Izglābtais suns ar kaķi grib savam kungam palīdzēt, ari aizskrien uz ķēniņa dēla pili un pēdīgi izdabū to oliņu. Peldot par vienu upi, suns ar kaķi sastrīdās un nu kaķim iekrīt oliņa upē. Upes malā suns ar kaķi noķer vienu vēzi un liek tam iznest oliņu no upes dibena. Vēzis to arī izdara un nu suns ar kaķi aiznes oliņu savam kungam. Tā nu ķēniņa znots tiek laukā no cietuma, liek pārnest atkal ķēniņa meitu pie sevis un tagad dzīvo abi laimīgi.]
Piezīme. Vidzemē (Avots? apg. uzr.) teikts, ka dēls nopircis kaķi, suni un čūsku un visus trīs ielaidis krātiņā. Reiz viņš, pasaulē iedams, gājis pa alainu mežu un tur čūska izmukusi no krātiņa, ielīdusi vienā alā. Nu viņš čūskas labad gauži raudājis, alas priekš nosēdies.
Tad čūska apžēlojusies, izbāzusi pa alas caurumu galvu un teikusi: "Ej uz to lielo priedi, ielien pa caurumu priedes dobumā un dod tai ķēniņienei, kas tur būs, labdienu un prasi viņai spilvu gredzenu.
Labi, šis iegājis dobumā, padevis labdienu un prasījis spilvu gredzenu. Beigas tādas pašas kā iepriekšējā pasakā. L. P.