Čūskas gredzens.

9. A. 560. I. Johansone Rīgā. A. Bērzkalnes krājumā.

Reiz dzīvoja viens malkas cirtējs, kas bija ļoti nabadzīgs un gāja arvien mežā malku cirst. Tā arī kādu sestdienas vakaru viņš, no meža nākdams ar žagaru paunu uz muguras, ierauga uz celma čūsku ar zelta kroni galvā. Tā kā čūska guļ, viņš pieiet tai klāt, noņem kroni un sāk skriet ko jaudā. Viņš atskatās atpakaļ un redz, ka čūska dzenas pakaļ. Malkas cirtējs nomet svārkus, un kamēr čūska svārkus saplosa, vecītis jau mājā.
Pirmdienas rītā viņš to aiznes uz pilsētu un pārdod kādam zelta lietu uzpircējam. Tad tas steidzas priecīgi uz māju, uzceļ sev jaunu māju un dzīvo kā turīgs vīrs.
Reiz vecās mājas gruvešos viņš atrod dimanta akmentiņu. kuŗš bijis izkritis no čūskas kroņa. Viņš nu to groza, tausta rokā un nemanot stiprāki paberzē. Te arī deviņi melni vīriņi klāt un prasa, ko vēloties? Malkas cirtējs saka, lai uzbūvējot pili ar visiem ēdieniem un dzērieniem un pilspriekšā lai ierīkojot skaistu dārzu.
Kad vīriņi to bija padarījuši, viņi prasa, vai vēl kā nevajagot? Ja uz priekšu viņu vajadzēšot, lai paberžot akmentiņu un viņi būšot klāt. Vecītim vairāk nekā nevajaga un vīriņi aiziet projām.
Malkas cirtējs tagad dzīvo zelta pilī un akmentiņu noliek uz loga. Kādu dienu, kad pils īpašnieka nav mājā, gar pili laižas melns putns. Viņš ierauga akmentiņu uz loga, nozog to un aizlaižas.
Tūliņ pazūd arī pils ar visiem viņas jaukumiem un vecītis, atgriezies uz māju, ļoti noskumst. Tā nu viņam jādzīvo atkal savā vecā mājā bez kāda greznuma un bagātības.