Čūskas gredzens.

10. A. 560. V. Eglīte, Rīgā, A. Bērzkalnes krājumā.

Reiz dzīvojis viens nabaga malkas cirtējs. Kādu dienu, kad viņš gājis uz mežu, viņš redzējis uz celma cūku ar zelta kroni uz galvas. Viņš noņēmis, čūskai nemanot, kroni un gājis uz māju. Čūska dzinusies tam pakaļ, bet vecītim bijusi slota un viņš nometis to zemē. Čūska meklējusi kroni pa žagariem, bet nav atradusi. Pa tam vecītis jau bijis gandrīz pie mājas. Kad čūska viņu atkal panākusi, viņš nometis svārkus un bēdzis tālāk. Kamēr čūska izmeklējusi svārkus, vecītis bijis jau mājā,
Kroni celājot, viņam no tā izkritis mazs akmentiņš, ko viņš labi uzglabājis, bet kroni aizvedis uz pilsētu pārdot. Par to viņš dabūjis daudz naudas un tā palicis bagāts. Kad atbraucis mājā un paberzējis kroņa akmentiņu, uzreiz piebraucis melns kungs un prasījis, ko viņš vēloties? Vecītis vēlējies gardus ēdienus un zelta pili. Viss, ko viņš vēlējies, tūliņ arī radies. Tagad viņš dzīvojis zelta pilī. Akmentiņu viņš glabājis savā pilī uz loga.
Kādreiz logs palicis vaļā, čūska pievilkusies pie loga, paņēmusi akmentiņu un aizbēgusi. Līdz ar akmentiņu pazudusi arī pils un vecītis palicis atkal nabaga malkas cirtējs.