Čūskas gredzens.

21. A. 560. Skolnieks J. Ondzuļs Preiļos. N. Rancāna kr.

Vīnai muotei beja vīns dāls, jam nabeja ni bruoļu un muosu. Dāls aizguoja kolpuot saimnīkam un sarunuoja treis symti rubļu. Kad atdzeivova vīnu godu, tad saimnīks samoksova treis symti rubļu.
Dāls aizguoja uz muojom un pastuostēja, cik nūpelnējis. Tad muote sacēja dālam, lai ejūt uz tiergu guns pierkt. Labi, dāls aizīt guns pierkt. Aizguojis dāls uz tiergu, meklej, meklej guns, bet naatrūn taidas guns, kaidu jam pateica.
Kad īt uz muojom, īsaver pi vīna tiergotuoja kaču, jis jam cīši pateik. Nūpierk jis tuo kači par symtu rubļu. Atguoja uz muojom, stuosta sovai muotei, ka gunis taidas nabejis, bet nūpiercis kači. Muote vaicuoja: "Cik tu devi?"
"Symtu rubļu."
Muote, nūbuoruse dālu, sacēja, ka vēļ divi symti asūt. "Tad ej nu nūpierc guni, bet ni kaidu blēņu!"
Labi, dāls nūīt uz tiergu un meklej, meklej, bet naatrūn taidas guns un īsaver pi vīna tierguotuoja suni. Jam tys suns cīši patyka, dāls daīt nu nūpierk par symtu rubļu.
Atīt dāls uz muojom un ruoda muotei, kū jis nūpiercis. Nūpiercis suni un atdevis symtu rubļu. Muote jū nūbuora un soka, ka vēļ ir symtu rubļu. "Tad ej un nūpierc guni, ka nanūpierksi, tad naej uz muojam!"
Labi, dāls aizīt uz tiergu, meklej, meklej, bet natrūn taidas guns, kai jam pateikts. It jis uz muojom un īsaver pī vīna saiminīka kerzenītī lelu čyusku. Jam jei cīši pateik. Dāls daīt un nopierk jū par symtu rubļu un īt uz muojom. Ceļā bejis lels purvs, čyuska saka: "Laid mani vaļā, tad es tev iznesšu nu kryušu zalta gradzynu. Kū tu tik padūmuosi, tys tev i byus!"
Labi! dāls palaiž čyusku vaļā, čyuska īlīn kryutīs, iznas zalta gradzynu un atdūd dālam. Dāls artīt uz muojom un pasaka muotei, ka guns nanūpiercis. Muote nūsadusmuojās un aizguoja gulātu. Dāls nakti puormauc gradzynu no vīna piersta uz ūtru pierstu, padūmoj: ka jam byutu lobas drēbes un loba sāta kai kungam. Reitā dālam ir lobas drēbes un loba sāta kai muiža. Jis gribēja precētīs un aizīt da zynomai meitai, bet meita nagrib īt pī juo un soka, ka byus leidz myusu sātai taisnys ceļš un vīnā molā un ūtrā molā zīdētu uobuļneicas, tad īšūte. Dāls aizīt uz muojom. un īt gulātu. Nakti dāls puuormauc gradzynu nu vīna piersta uz ūtru pierstu un padūmoj: "Ka byutu taisnys un lels ceļš un pa vīnai malai un pa ūtrai zīdētu uobuļneicas."
Reitā tai nūteik. Meita aizīt da jam, īsaver, ka jam uz rūkas gradzyns, un vaicoj: "Kam tev tys gradzyns?"
Dāls izstuosta un aizīt gulātu.
Bet meita nūsaver, ka jis gradzynu nūlīk golda luodeitē. Nakti meita nūzūg gradzynu un aizīt uz sovom muojom. Meita muojuos nūīt gulāt, un puormauc gradzynu nu vīna piersta uz ūtra piersta un padūmoj: "Ka jis byutu myra stulpā apmyurāts un viersā caurums."
Reitā dāls apmyurāts myura stulpā. Kačs ar suni nas dā lam ēst, nūnas dasu un bulku,
aiznas, izkuop augšī un kačs vaicoj: "Vai tu te esi?"
"Jā, es te asu!"
Kačs vaicoj: "Mož, tev gribīs ēst?"
"Jā, gribīs gon."
Kačs atnas jam vysaidus ēdīnus.
Aizīt suns ar kači da meitai un nūsaver, kur meita gradzynu nuglobuoja. Kad meita īt gulātu, tad gradzynu ībuož mutī. Kačs ar suni īlīn pa lūgu usbobā un kačs buož meitai mutī asti. Meita kai sprausloj, tai izsprausloj gradzynu. Tyuleņ kačs pagyun gradzynu un, cik var, ar suni prūjom. Daskrīn pi upes, suns prosa gradzynu: "Dūd man, es nesšu."
Bet kačs nadūd un soka: "Es pats dabuoju, es pats i nesšu." Kačs pīkyust, navar atdūt suņam, palaiž gradzynu vaļā un izmaun molā. Atsapyuš un veras, ka zvejnīks zvejoj ziv's. Sarunoj suns ar kaču, ka skrīs pī zvejnīka. Skrīn un pajem lelu zivi un aizskrīn prūjom. Ceļā jī jau ēss. Suns kūž un soka, ka šimā zivī ir nazkas cīts, puorplēš un atrūn tū pošu gradzynu. Tad suns ar kači aiznas gradzynu dālam. Dāls stulpā puormauc gradzynu nu vīna pierstba uz ūtra piersta un padūmoj: ka tei meita byutu reitā posakuoruse un ka es byutu tymā pašā muižā, kur beju jau ogruok. Reitā tys vyss tai nutyka, stulps puorpleisa un dāls aizguoja un dzeivuoja muižā.