Dzeivuoja vīns veirs viers zemes, saucs vuordā Juons. Jis jau beja vacs un tuodēļ uotri nūmyra. Palyka juo dāls. Dāla

kristtāvs beja nu cytas pilsātas. Reizi kristtāvs gruomotā izlosa, ka vīnā olā asūt divpadsmit lampu, nu kurom vīnpadsmit dag gaiši un vīna tikkū dag. Tei lampa, kurei vuoji dag, tei ir laimes lampa. Un izlasēja arī, ka tū lampu var dabuot tikai šauceiša Juoneiša dāls.

Kristtāvs tyuleņ aizguoja uz sovu kristdālu, bet kristdāla nabeja muojuos. Jis beja aizguojis uz tū pilsātu, kur dzeivuo kristtāvs. Nūguoja kristtāvs maklātu kristdāla. Kristtāvs īt pa īlu, skotuos: īt bārnu pulciņš. Jis prosa: "Nu, bārni, voi nav šeit Šauceiša Juoneiša dāla?"

Vysi bārni aizbāg, kurs kuru molu. Skotuos: nuok ūtrs bārnu pulks. Prosa jīm: "Voi nav pī jums Šauceiša Juoneiša dāla?"

Otkon vysi izkleist, kurs uz sovu molu. Nuok trešs bārnu pulciņš. Sauc uz bārnim: "Voi ir šeit Šauceiša Juoneiša dāls?"

Vysi otkon izkleida, bet vīns nu viņim palyka. Tys beja

Šauceiša Juoneiša dāls. Jam kristtāvs pībēra pylnas kabatas ar konfektem un sacīja uz kristdālu: "Īsim uz olu, tur dag divpadsmit lampu, nu kurom vīna ir, kura dag vuojuok. Ej tu īška olā un paņem tū vuojuok dagūšū lampu."

Šauceiša dāls lein olā un palyka tur ilguoku laiku. Staiguoja jis pa olu un nūnuocja pī tuo kambara, kur atsarūn tuos divpadsmit lampas. Pajēmis tū vuojuok dagūšū lampu, īt uorā nu olas. Kristtāvs soka uz kristdālu: "Kuopēc tik ilgi kavējis? Voi atrodi lampu?"

"Atrodu," sacēja kristdāls.

Kristtavs soka: "Dūd maņ lampu!"

Puisāns soka: "Pyrmuok izveļc mani nu olas!"

Kristtāvs soka: "Pyrmuok dūd, tod viļkšu!"

"Izvelc, tūlaik dūšu!"

Kristtāvs sadusmuojis, pajēma ar akmini aizvēla tū olu. Puisāns īt atpakaļ, olas dybynā un naatrūn tuo vysa, kas tur beja. Staiguoja, staiguoja - īraudzēja styklu. Pīguojis pi stykla, suoka grabynuot ar pierstim. Kai tik paskribynoj, tyulen izskrīn divpadsmit gudrinīki un soka: "Kū, kungs, gribi?"

"Es gribu, lai mani iznastu nu olas uorā."

Jī tyuleņ tī tai pajem un tyuleņ kai ar vēji uorā iznas. Kristdāls vēl paskribynoj, otkon izskrīn tī poši divpadsmit gudrinīki un vaicoj: "Kū, kungs, gribi?"

"Es gribu, lai mani aiznastu leidz muna tāva muojai."

Tī gudrinīki pajem un aiznas tū puiku, un vaicoj: "Šeit, voi nā?"

"Šeit!" soka puika.

Kad jau beja divdesmit godu, jis aprecējās un lampu tū, kuru jis beja pajēmis nu olas ,izlīk uz kaptura [baltkr., kaptur, krāsns-

augša]. Reizi poša kristdāla nabeja muojuos, taišņi tymā pat dīnā atbrauc kristtāvs ar smukom lampom un apmej ar tū, kura stuovej uz kaptura. Atsagrīzīs muojuos, veiriņš vaicoj sīvai: "Kur tei lampa, kura beja uz kaptura?"

Sīva soka: "Nazkaids cylvāks braukuoja un meja vacuos ar jaunom, un as īraudzēju: vīna lampa uz kaptura guļ apputējuse, pajēmu un sameju."

Kristtāvs, aizbraucis muojuos, paskribynoj drusku ar pierstim un atskrīn divpadsmit veiri un vaicoj : "Kuo tev vajag?"

Atbild kristtāvs: "Es gribu, lai vysa piļs atnuoktu šeit!"

Tī gudrinīki paņēma tū piļi um atnesa. Tymā pilī dzeivuoja kristdāls ar sovu sīvu, bet veira tymā laikā nabeja muojuos: jis kaut kur beja aizguojis. Nuok uz muojom, skotuos: pils jau pavysam cytā vitā. Veirs soka sīvai : "Jo tū Sampu pajemsi, tod atdūd man."

Īt veirs caur tū pili, kurā beja juo sīva. Sīva pajam attaisa lūgu un sasīn vysus ručinikus [dvieļus], dečus, vēl tūmār mozlīt tryukst. Tod veirs soka uz sīvu: "Pīsīn vēl bizi, tod pītiks!"

Tod sīva pajem bizi, atgrīž, pīsīn, un tai izvylka veiru ūtrā stuovā, īlyka skreinē un aizslādzja. Atskrīn kristtāvs, soka: "Kur tja taida smoka!"

"Nav nikaidas smokas," sīva soka. "Tu laikam, pa pasauli skraideidams, pīlasēji vysaidu smoku. Nuoc, sēstīs pī golda un dzersim!"

Dzersim!" soka kristtāvs. "

Kristtāvam sīva īdēvja daudzi styprūs dzērīnu. Kad jau kristtāvs beja stypri pīdzērīs, tad sīva soka kristtāvam: "Dud lampu, lai es jū nūlīku skreinē un aizslādzu."

Kristtāvs atdūd lampu kristdāla sīvai un tei īlīk tū skreinī, kur guļ kristdāls. Nu togod veiram omots beja rūkā. Pajēmis lampu un paskribynuoja - tyuleņ atskrīn divpadsmit veiri un vaicoj: "Kuo vajag, kungs?"

Tod soka veirs: "Vajag šū veiru nūsvīst zemē caur lūgu!" Tī gudrinīki pajem un nūsvīž kristtāvu zemē un nūsyt. Un tagad jī lobi dzeivoj un laimi pīdzeivoj.