Senuok vyss gūds pastuovēja karaveirā, jo izveicīgs drūss karaveirs varēja īgūt zalta kolnus. Tai ari šei posoka apskota vīnu dūšigu karaveiru, kas guoja nu kara uz moujom. Jis beja dzierdējis par rogonu, kurai asūt treis suņi, ari zynuoja, kur tei dzeivuoja. Karaveirs nūguoja leidz rogonai, saklīdzja uz viņu un rogona nūklusa. Leidz ar tū viņš ari gribēja dabuot naudas.
Viņš īguoja vīnā kambarī, kur stuovēja kopora nauda. Tur gulēja lels suns, ar acim kai ar uobūlim. Jo karaveiram nabyutu rogonas prīkšauta, ar kuru varēja vysod nūmīrinuot suņus, tod suņi tu saplāstu. Viņš pastīpja uz zemes prīkšautu un suns nū samīrinuoja. Tad pībēŗa pylnas kobotas naudas, uzlyka suni uz skreines un guoja ūtrā īdalējumā.
Tur beja vēļ leluoks suns - acis lelas kai breinums. Tai pat izdora ari ar šū suni. Kopora naudu izbēŗa uorā, pībēŗa sudobra naudu kobotuos, izlyka suni uz skreines un guoja tuoļuok.
Šimā kambarē ir jau zalta nauda. Te jis izber leluokū daļi sudobra naudas uorā un pīber zalta naudas, uzlīk suni uz skreines. Uz skreines īrauga svilpīti. Viņš pajēmja svilpīti un uzsvilpja. Te tovu breinumu, lelais suns suoc lumstītīs un tī divi suņi ari izskrēja pi juo, un atzeist karaveiru par pazeistamu cylvāku. Uz reizi ari karaveirs saprūt, kas juodara.
Viņš nūnas svilpīti uz muojom un kad viņam nu suņu vajaga paleiga, viņš tik uzsvilpja un tī beja kluotu. Dreiži tū izzynuoja kēneņš un lyka viņu īslūdzēt cītumā. Viņu ari īslūdzēja, leidz kamer par viņu tīsa nūsprīss. Svilpīte viņam palyka muojuos.
Vīnu dīnu atguoja uz viņu vīns nu kēniņa sulaiņim. Viņš palyudza, lai atnas jam svilpīti un īmoksuoja viņam pīci rubļi. Tymūs laikūs pīci rubļi beja ļūti lela nauda. Pēc tīsas sprīduma jis beja juopakar.
Vīnu reitu daudzi laužu beja pīguojuši skatētūs, kai burvi pakuors. Ar lelu trūksni atdar ēja durvis, īnuocja vydā karaveiri un izvedja viņu uz koruotivom. Viņš izguojis lyudzjās: "Es nu nuoves nasabeistūs, tik ļaunīt man treis minūtes laika!"
Uz viņa lyuguma ari īdevja jam treis minūtes breivības. Viņš izjēmja svilpīti un uzsvilpuoja treis reizes. Tymā laikā pasaruodēja tī treis suņi, suoka raustēt un plēst vysus karaveirus, kai arī vysus ļaudis. Tai viņi atsvalbynuoja sovu saimnīku.
Ļaudis lyugtin lyudzjās, lai pasorgoj jūs nu bādas. Karaveirs jīm pīdevja, aizguoja ar sovim suņim un dzeivoj laimīgi.