Zaldāts vienu reizi nācis no kara lauka mājās. Viņš bijis dikti bēdīgs, jo viņam nebijis ne tēva ne mātes. Viņš domājis: "Kur gan es iešu un kā savu maizi pelnīšu?"

Tad viņš gājis pa biezu mežu un ieraudzījis, ka viena vecene koka zarā karājas. Tā viņu lūgusi, lai viņš novāc šo no zara. Zaldāts, būdams drošs, novācis arī veceni no koka zara. Tā viņam prasījusi, kur viņš nu ies, un viņš pateicis, ka viņam nav ne tēva ne mātes un pats nezin, kur iet. Vecene teikusi: "Kad tu man esi labu darījis, tad es tev arī pateikšu laimi."

Tad šī viņu ievedusi dziļā mežā pie kādas egles, kas bijusi ļoti resna, bet pati bijusi ar cauru vidu. Tad viņa teikusi, lai šis laižas iekšā tai egles dobumā, tur būs tukšums un apakš saknēm būs dzirnaviņas. Ka viņš ko vēlēsies, lai tik pagriež tās dzirnaviņas, tad viss būs pēc viņa prāta. Tā viņš tur ielaidies, pajēmis dzirnaviņas un gājis projām. Ejot pa ceļu, viņš redz, ka viņam brauc pretim smuka kariete, kur sēdējusi dikti skaista jaunava, kas bijusi paša ķēniņa meita. Tā viņš tūlī griezis dzirnaviņas, lai tā meita viņu gribētu, un steidzies tai karietei pakaļ. Nogājis līdz tai vietai, kur kariete iebraukusi, viņš griezis atkal dzirnaviņas, lai visi viņu laipni uzjem. Viņu tur uzjēmuši dikti laipni un tai meitai viņš ļoti paticis. Pats kungs nu gan bijis ar mieru, lai meita jēm to zaldātu par vīru, bet lielmātei zaldāts nepaticis. Kunga darzā bijis liels koks un koka galotnē bijis liels putns ietaisījis lizdu.

Reiz putns atlaidies no lizdas, pajēmis lielmātes dimanta gredzenu un uznesis savā lizdā. Lielmāte nu likusi zaldātam, lai viņš izjem viņas gredzenu no lizda, tad viņš dabūs viņas meitu par sievu. Zaldāts atkal griezis savas dzirnaviņas, lai varētu tikt pie tā gredzena. Jā, nu viņu viens it kā celt uzcēlis gaisa pie tā lizda un tā viņš dabūjis to gredzenu. Lizdā vēl bijušas trīs olas: viena sudraba, otra zelta un trešā dimanta. Zaldāts pajēmis arī tās trīs olas līdz. Tad viņš nolaidies ar visam lietām zemē un pasniedzis tās lielmātei. Tagad lielmāte viņam vairs savu meitu neliegusi un nu savīkšuši lielas kāzas.