Dzeivova dāls ar muoti, jī beja nabadzeigi cylvāki. I vot reizi muote soka dālam: "Dāls, ej atnes nū klēts myltus!"

Dāls, pajēme grūzu, aizguoja pēc miltim. Atpakaļ nasūtīs, vējs iznosova vysus myltus. Atīt dāls uz ustobu, muote vaicoj: "Dāls, vai myltus atnesi?"

Dāls soka: "Vot, nasūt iz ustobu, vējs vysus myltus izkaisēja."

"Vai dāls! Kū nyu mes ēssim, mums nava maizes un byus juonūmierst bodā. Dāls, ej tyuliņ uz vēju un prosi, lai atdūd tovus myltus."

Muote sataisēja dālam kuli i īlyka sjimā buteli ydeņa. Jis laižas īt. Īt, īt - aizīt pī vēja un soka: "Voi, kaids tu nažēleigs esi, kam tu maņ vysus myltus izkaisēji, tagad myus juonūmierst bodā abim ar muoti."

Vējs soka: "Nabadoj nkū, es tev īdūšu taidu goldautu, jo tev gribēsīs ēst, tu tik pakluoj iz golda un soki: "goldaut, pabaroj mani," iz golda tyuleņ byus vysaidu ēdīņu un dzērīņu."

Dāls pajēma goldautu un laidēs īt. Īt, īt - pīīt vokors, jam ir juomeklej naktsmuoju. Jis īīt vīnā krūgā un prosa nu krūdzinīka, lai jam dūd naktsmuojas. Krūdzinīks jam tyuleņ īdeve naktsmuojas. Jam vokorā īsagribējuos ēst, jis tyuleņ pakluoj goldautu iz golda un soka: "Goldaut, pabaroj mani!" Iz golda tyuleņ atsarūn vysaidi dzērīņi un ēdīņi. Jis paēds pasoka goldautam : "Goldaut, satinīs kūpā!"

Itū beja nūvārūjis kuods krūga dzāruojs. Dāls kai apsagulstas, jis daboj cytu goldautu, īlīk dālam pazusē un tū izvalk. Dāls reitā pīsacēlis i soka: "Galdaut, izkluojīs un pabaroj mani!"

Goldauts nikuo nadora. Jis tyuleņ pajēme goldautu aizīt pī vēja.

"Vēj', kam tu mani apmuonēji! Es jou trešū dīnu naasmu ēdis."

Vējs tam atsacēja: "Dāls, nabādoj nikuo, es tev īdūšu uozi, tu tik pasoki uožam: "Uozi, kaisi naudu," uozs tyuleņ suoks kaiseit naudu.

Dāls, pajēmis uozi, dūdas ceļā. Īt, īt - pīīt jam vokors, juomeklēj naktsmuojas. I vot jis īīt vīnā krūgā un prosa nū krūdzinīka nakstmuoju, kur puorgulēt. Krūdzinīks jam īdūd naktsmuojas. Jam vokora īsagribas ēst, jis tyuleņ soka uožam: "Uozi, kaisi naudu," uozs tyuleņ suok kaiseit naudu. Dāls pajēmis naudu, pīpierk vysaidu dzērīņu un ēdīņu. Īturējis vakariņas, dāls aizīt gulātu.

Ītama laikā krūdzinīka kolps beja vysu nūvāruojis. Tikleidz dāls apsagulstas, jis pajam uozi un puormaina ar sovu uozi. Reitā dāls pīsacēlis, soka iz uozi: "Uozi, kaisi naudu," bet uozs nikuo nadora. Jis tyuleņ, pajēmis uozi, dūdas prūjom pi vēja. Aizguojis jis soka: "Vēj, kam tu mani apmuonēji! Uozs nimoz nakaisa naudas."

Vējs iz jū stipri sasadusmuoja: "Man nava tev kū dūt, ja gribi es tev īdūšu rungu un jo tev daīs ar kū kautīs, tad tyk pasoki rungai: "Runga, struodoj," jei tyuleņ suoks syst."

Dāls, pajēmis rungu, laižās īt. Īt, īt - pīīt jam vokors, jis pī tuo poša krūga. Tagad jam juoguļ pa nakti itamā krūgā. Jis īīt pī krūdzinīka un prosa, lai jam dūtu naktsmuoju. Krūdzinīks tyuleņ deve naktsmuojas. Jis gulātu īdams pīsacēja rungai: "Jo kas īs kluotu, tu tyuleņ suoc syst."

Krūdzinīka kolps itū beja nūvārūjis i dūmova: "Kam jam itei runga?" Jis tyuleņ dabova cytu rungu un gribēja puormeit. Tikleidz jis guoja pī rungas, runga tyuleņ suoka syst. Dāls, ītu izdzierdis pīcēlēs, jis tik paskubinova: "Runga, struodoj, cykom pasaceis, kur palyka uozs un goldauts."

Kolps suoka lyugtīs, lai jū palaiž vaļā, lai nasyt, jis atdūs vysu kū, goldautu, i uozi. Runga puorstuoja syst. Kolps tyuleņ dabova uoža un goldauta. Dāls pasaceja uožam: "Uozi, kaisi naudu!", uozs pīkaisēja jam naudas, cyk nagrib.

Jis pajēme sev kučuri ar trejim zirgim un brauce laimeigs uz sātu. Jis puorbraucis da sātai, satyka muoti i vaicova: "Muot, kai stipra, vasala?"

Muote jam atsacēja: "I vot, dāls, šai un tai tik puordzeivovu. Ēžu sēnis un ūgas. Es jau dūmovu, ka tu vairs pavysam naatbrauksi."

"Vot, muote, myus navajadzēs pavysam struoduot. Man ir taids goldauts, jo es jam pasacēšu: "Goldaut, pabaroj mani", jis tyuleņ izktluosīs iz golda un myus byus vysa kuo gona."

Muote suoka breinētīs. "A voi, dāls! kam tu taidim nīkim tici? Es kū paša naasmu ar sovom acīm redzējuse, myužam natycu."

Dāls pajem goldautu un soka: "Goldaut, pabaroj mani", iz golda tyuleņ rūnas vysaidi ēdīņi un dzērīņi. Ji abi ar muoti sāst pī golda, paēd un padzer. Muote, paāduse pī dāla, vaicova: "Kū tu, dāls, ar tū uozi dareisi, myus nav ni pļovas, ni ganeibas, ar kū mes jū barūsim."

"Vot, muote, itys uozs juobaroj labi, jis myus, jo vajadzēs naudas, tyuleņ kaiseis."

"A voi, dāls, kū tu tādu nīku tici! Taidu uožu mežā, cyk nagrib."

Dāls uožam tyuleņ pasacēja: "Uozi, kaisi naudu," uozs pīkaiseja naudas, cyk nagrib.

Muote īsavāruse rungu i dālam prasēja: "Dāls, kam tev tuo runga ?"

"A vot, muote, juo myusus, kurs gribēs abižīt, [kr.: o b i ž a t j - apvainot], tad tik pasaceisim rungai: "Runga, struodoj!" jei tyuleņ suoks syst, kam tik saceisi."

"A voi, dāls, kū tu taidu nīku tici, mežā taidu rungu, cyk nagribi ira. Cikom es ar sovam acim naradzu, myužam natycu."

"I vot, muote, es ar itū rungu ceļā izvarēju vysus sovus pretinīkus."

Itū beja dabuojuši zinuot cīma ļauds, ka jam ira taida, runga, uozs un galdauts. Reiz vīnā naktī sarunova, kai nu juo nūzagt ituos vysas montas, kuras jam vējs īdeve. Jī pīcūs gobolūs sasasējuši, laidēs īt iz jū, pajemt ituos montas un jūs abus ar muoti nūnuovēt. Pīguojuši pī dāla ustobas durovom, ji lauzēs īškā. Tikleidz tyka ustobā, jī gribēja pa prīšku nūnuovēt muoti un tod dālu. Muote suoka klīgt. Dāla, itū izdzierdis, pīsacēlēs, dabuoja rungas un sacēja: "Runga, struodoj!" Runga kā suoka syst cytam par godvu, cytam par kuojom, kur tik kuram truopējās. Zagļi suoka lyugtīs, lai jūs palaiž vaļā, jī dabuos visa kuo, kū tik vajadzēs. Dāls jim sacēja: "Jo jyus man dabyusit divu lobu zyrgu un gūvu, es jyus palaisšu vaļā."

Zagļi itū apjēmēs dareit. Jis pavēlēje rungai apstuot, runga apstuojās un zagļi tyuleņ devēs pēc apsūlitom montom. Pec kaida laika vysas montas beja kluot. Tagad jis gūvem un zyrgam iztaisēja klāvu un uožam deve vītu ustobā. Tai jī abi ar muoti dzeivoj šūdīņ, jo vakar nanūmira.