Dzeivuoja veirs ar sīvu, viņi dzeivuoja ļūti nabadzīgi. Vīnu reiži sīva syuta veiru myltu atnast. Veirs pīgruoba pylnu capuri un guoja uz ustabu. Tikkū veirs beja izguojis nu klēts, sasacēļa lels vējs un izpūtynuoja vysus myltus. Sīva sasyt veiru un syuta viņu pi vēja pēc myltu. Veirs ļūti beistās nu sīvas un dūdas ceļā.

Veirs nūīt uz mežu, staigoj, staigoj un īrauga mozu ustabiņu, īguojis īkšā, vinš redz vacu buobu. Buoba prosa: "Kū tu te meklej? Ej dreižuok prūjom. Kod puornuoks muns dāls vējs, viņš tevi saplēsīs gobolūs."

Veirs lyudz, lai atdūd izputynuotūs myltus. Vēja muote nūgloboj veiru zam gyltos. Dreiž vējs kluot un prosa: "Kas te par svešu smoku?"

Vēja muote atbild: "Pats esi pīsaūdīs, pa pasauli skraidīdams."

Vējs arī tic muotei un sāstas pi golda. Nu reita vējs otkom aizīt. Vēja muote soka: "Es tev īdūšu taidu galdiņu, jo tik pateiksi: galdiņ, kluojīs, tvulen galdiņš byus pylns ar ēdīnim un dzērīnim."

Veirs pateicuos par galdiņu un īt uz muojom. Īdams muojuos, veirs īgrīžas krūgā uz noktsmuojom. Krūdznīks, īraudzējis taidu breinuma galdiņu, jam un nūzūg, kod veirs guļ. Puorguojis muojuos, veirs soka sīvai: "Tagad, sīviņ, dzeivuosim bez bādu, man ir breinuma galdiņš," veirs tyulen ari pasoka: "Galdiņ, kluojīs!"

Bet tavu breinumu! galdiņš nakluojas. Sīva labi vīn sasyt veiru un syuta viņu otkon uz Vēja muoti. Veirs aizīt uz Vēja muoti, kas jam īdūd kozulānu, uz kura jo tik pateiksi: "Kozulān, pakratīs," tod kozulāns pakrotuos un biers zalta nauda. Veiram arī viņu nūzūg tai pat kai galdiņu, un īdūd vītā cytu kozulānu. Veiram tai pat labi teik nu sīvas un īt viņš otkon uz Vēja muoti. Vēja muote jam īdevja bungas un teica: "Juo teiksi: treis kazaki nu bungom," tyuleņ izskrīs treis kazaki, un jo teiksi: treis kazaki bungās, viņi saskrīs otkon bungās."

Veirs aizīt uz krūgu un, gribādams izmēginuot sovu laimi, soka: "Treis kazaki nu bungom!" un tyuleņ treis kazaki nu bungom uorā un suoc sist krūdznīku, sacīdami: "Atdūd galdiņu un kozulānu!"

Krūdznīks ari atdūd galdiņu un kozulānu. Veirs pajem sovas lītas, dūdas uz muojom. Sīva ar ļūti prīcīga un nasyt vairuok sova veira, bet dzeivoj ļūti mīrīgi un sadarīgi.